Atšķirība Starp Darba Un Partijas Izmaksu Aprēķināšanu

Satura rādītājs:

Atšķirība Starp Darba Un Partijas Izmaksu Aprēķināšanu
Atšķirība Starp Darba Un Partijas Izmaksu Aprēķināšanu

Video: Atšķirība Starp Darba Un Partijas Izmaksu Aprēķināšanu

Video: Atšķirība Starp Darba Un Partijas Izmaksu Aprēķināšanu
Video: Latvijas Zaļās partijas biedriem un draugiem 28. gadadienu sagaidot 2024, Novembris
Anonim

Galvenā atšķirība - darba izmaksas salīdzinājumā ar sērijveida izmaksām

Darba un sērijveida izmaksu aprēķināšana ir divas specifiskas pasūtījumu izmaksu aprēķināšanas sistēmas, kuras izmanto uzņēmumi. Ja produkti atšķiras viens no otra vai ja ražojumu klāstu ražo viens un tas pats uzņēmums, ir grūti noteikt izmaksas, izmantojot standarta pamatu. Darba un partijas izmaksu aprēķināšana nodrošina ērtu veidu, kā šādos uzņēmumos sadalīt izmaksas. Galvenā atšķirība starp darba un partijas izmaksu aprēķināšanu ir tā, ka darba izmaksu aprēķināšana ir sistēma, ko izmanto, lai pabeigtu konkrētus klientu pasūtījumus, kur katra saražotā vienība tiek uzskatīta par darbu, turpretī partijas izmaksu aprēķināšana ir izmaksu aprēķināšanas metode, ja partijā tiek ražotas vairākas vienādas vienības., bet katra partija ir atšķirīga.

SATURS

1. Pārskats un galvenās atšķirības

2. Kas ir darba izmaksu aprēķināšana

3. Kas ir sērijveida izmaksu aprēķināšana

4. Blakus salīdzinājums - darba izmaksas salīdzinājumā ar sērijas izmaksām

5. Kopsavilkums

Kas ir darba izmaksas?

Darba izmaksu aprēķināšana ir sistēma, ko izmanto īpašu klientu pasūtījumu izpildei, kur katra saražotā vienība tiek uzskatīta par darbu. Ja izstrādājumiem ir unikāls raksturs, divu dažādu produktu ražošanas izmaksas nevar efektīvi salīdzināt, jo materiālu, darbaspēka un pieskaitāmo izdevumu daudzums dažādos darbos būs atšķirīgs. Katram darbam tiks piešķirts unikāls identifikators, un, lai ierakstītu visu ar darbu saistīto informāciju, tiks izmantota “darba izmaksu lapa”.

Piemēram, KMN ir pielāgots dāvanu priekšmetu ražotājs. KMN iekasēs dāvanu priekšmeta izmaksas, kā arī 25% peļņas normu no izmaksām. Darba kods ir KM559. Apsveriet šādas izmaksas.

Atšķirīgs raksts vidū pirms tabulas

Izmaksas Summa ($)
Tiešais materiāls 115
Netiešais materiāls 54. lpp
Tiešais darbs (10 USD stundā 6 stundas) 60
Netiešais darbs (8 USD stundā 6 stundas) 48
Ražošanas pieskaitāmās izmaksas (9 stundā 8 stundas) 72
Kopējās izmaksas 352
Peļņa (30%) 88
Maksa par cenu 440

Darba izmaksu aprēķināšana palīdz noteikt izmaksas un peļņu, kas gūta par individuāliem darbiem; tādējādi ir ļoti ērti noteikt katra darba ieguldījumu uzņēmuma peļņā. Pamatojoties uz konkrētā klienta apkalpošanas izmaksām, uzņēmums var izlemt, vai ir izdevīgi turpināt biznesa attiecības ar šādiem klientiem. Turklāt vadība var novērtēt jauna darba izmaksas, pamatojoties uz iepriekšējo darbu izmaksām.

Tomēr darba izmaksu aprēķināšana var izraisīt arī informācijas pārslodzi, jo uzņēmumam ir jāuzskaita visa izmaksu sastāvdaļu, piemēram, materiālu un darbaspēka izmantošana standartizācijas trūkuma dēļ. Tā kā visas individuālo darbu izmaksas jāaprēķina no nulles, darba izmaksas ir dārgas un laikietilpīgas. Attiecībā uz vispārējiem vadības lēmumiem, piemēram, uzņēmuma rentabilitātes novērtēšanai, šī individuālā informācija par darbu ir ierobežota.

Atšķirība starp darba un partijas izmaksu aprēķināšanu
Atšķirība starp darba un partijas izmaksu aprēķināšanu

01. attēls: Darba izmaksu lapas paraugs

Kas ir partijas izmaksas?

Partijas izmaksu aprēķināšana ir izmaksu aprēķināšanas metode, ko izmanto, ja partijā tiek ražoti vairāki identiski vienības, bet katra partija ir atšķirīga. Šeit katra partija ir atsevišķi identificējama izmaksu vienība, kurai piešķirts partijas numurs. Partijā parasti ietilpst standarta vienību skaits; kā rezultātā katrai partijai var noteikt izmaksas. Atsevišķas partijas vienības izmaksas tiek atrastas, kopējās partijas izmaksas dalot ar sērijas vienību skaitu.

Līdzīgi kā darba izmaksu aprēķināšanai, tiek pievienots peļņas uzcenojums, lai panāktu partijas izmaksu pārdošanas cenu. Partijas izmaksas lielākoties izmanto FMCG (Fast Moving Consumer Goods) ražotāji, inženierkomponentu ražotāji, apavu un apģērbu ražotāji.

Piemēram, uzņēmums DEF ir apavu ražotājs, kas ražo dažāda veida apavus. Katra veida apavi tiek ražoti partijās. Viena veida apavu partijas izmaksas ir šādas.

Tiešie materiāli 19 000 USD

Tiešais darbs 21, 150 USD

Pieskaitāmās izmaksas (mainīgas un fiksētas) 22, 420 USD

Kopā 62 570 USD

DEF apavu partijai pievieno peļņas uzcenojumu 30% apmērā. Vienību skaits sērijā ir 2000.

Pārdošanas cena (izmaksas + peļņas uzcenojums 30%) = 81 341 USD

Vienības pārdošanas cena (81 341 USD / 2000) = 40,67 USD

Galvenā atšķirība - darba izmaksas salīdzinājumā ar sērijas izmaksām
Galvenā atšķirība - darba izmaksas salīdzinājumā ar sērijas izmaksām

01. attēls. Partijā tiks ražoti vairāki identiski izstrādājumi

Kāda ir atšķirība starp darba un partijas izmaksu aprēķināšanu?

Darba izmaksu aprēķināšana vs partijas izmaksu aprēķināšana

Darba izmaksu aprēķināšana ir sistēma, ko izmanto īpašu klientu pasūtījumu izpildei, kur katra saražotā vienība tiek uzskatīta par darbu. Partijas izmaksu aprēķināšana ir izmaksu aprēķināšanas metode, ko izmanto, ja partijā tiek ražoti vairāki identiski vienības, bet katra partija ir atšķirīga.
Izmaksu uzkrāšana
Darba izmaksu aprēķinā izmaksas tiek uzkrātas darba koda numuram. Sērijveida aprēķinos izmaksas tiek uzkrātas partijas koda numuram.
Izmaksu aprēķins
Darba izmaksu aprēķināšanā tiek pievienotas visas izmaksas, lai iegūtu konkrētā darba kopējās izmaksas. Sērijveida izmaksās atsevišķas vienības izmaksas tiek aprēķinātas, dalot partijas izmaksas ar sērijas vienību skaitu.

Kopsavilkums - darba izmaksas salīdzinājumā ar sērijveida izmaksām

Atšķirība starp darba un partijas izmaksu aprēķināšanu galvenokārt ir atkarīga no tā, vai pabeigts produkts tiek uzskatīts par vienu darbu (darba izmaksu aprēķināšana) vai par vairāku standartizētu vienību skaitu (partijas izmaksu aprēķināšana). Organizāciju veids, kurā tiek izmantotas darba izmaksas un sērijveida izmaksas, atšķiras arī tad, ja pirmo galvenokārt izmanto uzņēmumi, kas nodrošina pielāgotus produktus, bet otro - uzņēmumi, kas ražo virkni produktu masveida ražošanai. Tomēr abu sistēmu mērķi ir līdzīgi, ja tie cenšas efektīvi sadalīt ražošanas izmaksas.

Ieteicams: