Tehniskā un literārā rakstīšana
Tehniskā un literārā rakstīšana ir divi no ievērojamākajiem rakstīšanas stiliem, kurus autori izmanto atkarībā no temata, auditorijas un rakstīšanas mērķa. Rakstīšana ir saziņas veids, taču bieži vien raksts tiek uzrunāts tikai lasītāju kategorijai, nevis visai lasītāju šķērsgriezumam. Ja teksta gabals ir par kaut ko zinātnisku raksturu un prasa izmantot tehniskās specifikācijas un citu tehnisko žargonu, ir skaidrs, ka tā saturs un stils būs tālu atšķirīgs no tā, ko lieto stāstnieks. Būtībā tā ir atšķirība starp tehnisko un literāro rakstību. Apskatīsim to tuvāk.
Tehniskā rakstīšana
Tehniskā rakstīšana ir rakstīšanas stils, kuru zinātnieki un tehnisko priekšmetu eksperti izvēlas, lai aprakstītu priekšmetu, kurā ir tehniski vārdi. Kā tādu šo rakstības stilu paredzēts lasīt tikai tiem, kam ir īpaša interese par tehniskajiem priekšmetiem. Tomēr tehniskā rakstīšana neaprobežojas tikai ar tehnikas vai zinātnes priekšmetiem, jo rakstnieks var izvēlēties rakstīt jebko tehniskā veidā. Šādas rakstīšanas pamatmērķis ir pēc iespējas vairāk informēt, un rakstam ir pārliecinošs raksturs, it kā viņš lūgtu lasītāju rīkoties.
Ja rakstnieks ir rakstījis par globālo sasilšanu kā eksperts, kurš izklāsta visus zinātniskos faktus un skaitļus, viņa nolūks ir likt lasītājam domāt par klimata pārmaiņu un globālās sasilšanas nopietno situāciju. Šī eseja būs pilna ar zinātniskām detaļām, un rakstīšanas tonis ir formāls. Teksts ir faktisks, un rakstnieks cenšas būt pēc iespējas taisnāks, un teksta garums ir tikai tik daudz, cik nepieciešams. Tehnisko rakstību saista standarta formāti, un rakstniekam ir ļoti maz izteiksmes brīvības.
Literārā rakstīšana
Ir noteikti teksti, kuru lasīšana nav nepieciešama, taču mēs tos lasām, jo tie mūs izklaidē vai izglīto rakstošā stilā, kas ir plūstošs un pilns ar runas figūru. Protams, literārā rakstīšana paredz arī izglītot, taču rakstnieki jūtas brīvi raisīt lasītāju emocijas.
Literārā rakstīšana dažkārt var būt personiska un ļoti neformāla. Teksts bieži ir lirisks vai prozaisks, un rakstnieka rīcībā ir daudz elastības. Literārajai rakstīšanai ir estētiska pievilcība, un rakstnieks rūpējas, lai tā būtu patīkama lasītājiem. Literatūras rakstīšanas gadījumā vārdiem nav ierobežojumu, un šis rakstīšanas stils ir ļoti vecs.
Kāda ir atšķirība starp tehnisko un literāro rakstīšanu?
• Tehniskās rakstīšanas saturs un rakstīšanas stils atšķiras no literārā rakstīšanas, jo izvēlētie priekšmeti ir ļoti atšķirīgi
• Paredzētā tehniskās rakstīšanas auditorija ir akadēmiķi un eksperti, turpretī literatūras rakstīšana paredzēta vispārējiem lasītājiem
• Tehniskās rakstīšanas galvenais mērķis ir informēt un aicināt lasītājus rīkoties, turpretī literāro rakstu galvenais mērķis ir izklaidēt un raisīt emocijas
• Tehniskajā rakstīšanā tiek izmantoti runu skaitļi, turpretī tehniskā rakstīšana ir precīza un tieša
• Tehniskā rakstīšana nav daiļliteratūra, turpretī literārā rakstīšana galvenokārt ir fikcija
• Loģika un pamatojums dominē tehniskajā rakstībā, savukārt humānisms ir galvenā literārā rakstura īpašība
