Joslu diagramma pret histogrammu
Statistikā ir svarīgi apkopot un uzrādīt datus. To var izdarīt vai nu skaitliski, izmantojot aprakstošus pasākumus, vai grafiski, izmantojot pīrāgu diagrammas, joslu diagrammas un daudzas citas grafiskā attēlojuma metodes.
Kas ir joslu diagramma?
Joslu diagramma ir viena no galvenajām statistikas grafiskā attēlojuma metodēm. To izmanto, lai attēlotu atšķirīgas kvalitatīvo datu vērtības uz horizontālās ass un šo vērtību relatīvās frekvences (vai frekvences vai procenti) uz vertikālās ass. Bārs ar tā augstumu / garumu, kas ir proporcionāls relatīvajam biežumam, attēlo katru atšķirīgo vērtību, un joslas ir novietotas tā, lai tās viens otram nepieskartos. Joslu diagramma ar iepriekš minēto konfigurāciju ir visizplatītākā, un to sauc par vertikālu joslu diagrammu vai kolonnu diagrammu. Bet ir iespējams arī apmainīt asis; tādā gadījumā joslas ir horizontālas.
Joslu diagramma pirmo reizi tika izmantota William Playfair 1786. gada grāmatā “Tirdzniecības un politiskais atlants”. Kopš tā laika joslu diagramma ir kļuvusi par vienu no svarīgākajiem kategorisko datu attēlojuma rīkiem. Joslu diagrammu izmantošanu var paplašināt, lai attēlotu sarežģītākus kategoriskus datus, piemēram, mainīgos lielumus (vēlēšanu reakcija), sagrupētos datus un daudz ko citu.
Kas ir histogramma?
Histogramma ir vēl viens svarīgs datu grafisks attēlojums, un to var uzskatīt par attīstību no joslu diagrammas. Histogrammā kvantitatīvo datu klases tiek rādītas uz horizontālās ass, un klases frekvence (vai relatīvā frekvence vai procenti) tiek rādīta uz y ass. Vertikālā josla parasti apzīmē tās klases frekvenci (vai relatīvo frekvenci vai procentus), kuras augstums ir vienāds ar tās lielumu. Atšķirībā no parastajiem joslu grafikiem, joslas ir novietotas tā, lai pieskartos viena otrai.
X ass ass mainīgais lielums var būt grupēts vienā vērtībā vai grupēts ierobežojuma grupā. Grupējot vienas vērtības grupās, joslu apzīmēšanai tiek izmantotas atšķirīgas novērojumu vērtības, un katra šāda vērtība ir centrēta zem tās joslas. Ierobežojumu grupēšanai vai griešanas punktu grupēšanai joslu apzīmēšanai tiek izmantotas zemākas klases robežas (vai, līdzvērtīgi, zemākas klases griezuma punkti). Var izmantot arī klases atzīmes vai klases viduspunktus, kas centrēti zem joslām.
Viena no galvenajām atšķirībām slēpjas mainīgajā lielumā, ko izmanto X ass asī. Histogrammā mainīgais ir kvantitatīvais mainīgais un var būt gan nepārtraukts, gan diskrēts. Un to var izmantot, lai attēlotu blīvuma informāciju par datu kopām. Šajā gadījumā x ass izmantotie intervāli var atšķirties, un uz y ass tiek atzīmēts frekvences blīvums. Ja X ass intervāls ir 1, tad histogramma ir vienāda ar relatīvās frekvences diagrammu.
Kāda ir atšķirība starp joslu diagrammu un histogrammu?
• Pirmkārt un galvenokārt, histogramma ir attīstība no joslu diagrammas, taču tā nav identiska joslu diagrammai. Histogrammas ir joslu diagrammu veids, taču joslu diagrammas noteikti nav histogrammas.
• Svītru diagrammas tiek izmantotas kategorisku vai kvalitatīvu datu grafikonam, savukārt histogrammas - kvantitatīvo datu grafikam ar datu diapazoniem, kas sagrupēti konteineros vai intervālos.
• Mainīgo lielumu salīdzināšanai izmanto joslu diagrammas, savukārt mainīgo lielumu sadalījumu parāda histogrammas
• Joslu diagrammās ir atstarpes starp diviem stabiņiem, savukārt histogrammās nav atstarpju starp joslām. (Iemesls ir tāds, ka joslu diagrammās x ass ir diskrētas kategoriskas vērtības, savukārt histogrammās tā ir vai nu diskrēta, vai nepārtraukta kvantitatīva).
• Histogrammas tiek izmantotas, lai ilustrētu mainīgā blīvumu intervālos; šajā gadījumā joslas laukums apzīmē mainīgā biežumu.
