Kibernoziegumi pret datoru kriminālistiku
Jebkuru noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar datoru / tīklu, var dēvēt par kibernoziegumu vai datornoziegumu. Datoru varēja izmantot vai nu nozieguma izdarīšanai, vai arī tas varēja būt nozieguma mērķis. Datoru kriminālistikas galvenais mērķis ir atrast digitālus pierādījumus datorā vai citos digitālajos plašsaziņas līdzekļos pēc nozieguma iestāšanās. Lai arī datoru kriminālistika tiek plaši izmantota kibernoziegumu risināšanā, to izmanto arī citos noziegumos.
Kas ir kibernoziedzība?
Kibernoziegumi vai datornoziegumi attiecas uz jebkuru noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar datoru / tīklu. Kibernoziegumā datoru var izmantot vai nu nozieguma izdarīšanai, vai arī tas varētu būt nozieguma mērķis. Kibernoziegumi tiek plaši izdarīti ar nolūku iegūt citas personas / organizācijas privātu un konfidenciālu informāciju, un tā rezultātā var rasties augsta līmeņa gadījumi, piemēram, autortiesību pārkāpumi, bērnu pornogrāfijas incidenti utt. Turklāt ir bijušas situācijas, kad kibernoziegumi ir izraisījuši uzmākšanās, narkotiku tirdzniecība utt. Kibernoziegumi, kuru mērķis ir dators, var ietvert datorvīrusu izstarošanu, uzbrukuma pakalpojumiem liegšanu (DOS) un uzbrukumus, kas veikti, izmantojot ļaunprātīgu programmatūru. Datornoziegumu, kuros tiek izmantoti datori, piemēri ir kibernoziegumi (personu vajāšana, izmantojot elektroniskos plašsaziņas līdzekļus), krāpšana un identitātes zādzība,informācijas karadarbība (informācijas izmantošana, lai izmantotu priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentu) un pikšķerēšanas izkrāpšana (mēģinājumi iegūt sensitīvu informāciju, piemēram, lietotājvārdus un paroles).
Kas ir datoru kriminālistika?
Datoru kriminālistikā galvenā uzmanība tiek pievērsta digitālo pierādījumu atrašanai datorā vai citos digitālajos plašsaziņas līdzekļos pēc nozieguma iestāšanās. Lai arī datoru kriminālistika tiek plaši izmantota kibernoziegumu risināšanā, to izmanto arī citos noziegumos. Datoru kriminālistika veic metodisku izmeklēšanu, lai noskaidrotu incidentus, kas notikuši ar digitālajiem plašsaziņas līdzekļiem un atbildīgajām pusēm par šīm darbībām. Atgūstot pierādījumus no datorsistēmas, tiek veikti trīs galvenie soļi, proti, ieguve, analīze un ziņošana. Šo darbību rezultātus varētu izmantot kā pierādījumus kriminālprocesā. Jebkuram no tiesā iesniegtajiem datortehnikas pierādījumiem ir jābūt autentiskiem, ticami iegūtiem un pieļaujamiem. Datoru kriminālistikas pierādījumi ir izmantoti kā pierādījumi kopš 1980. gadu vidus. Datoru kriminālistikā plaši izmanto tādas metodes kā savstarpējas piedziņas analīze (korelējoša informācija, kas atrodama vairākās atmiņas ierīcēs), reāllaika analīze (reālu datu, piemēram, datu atmiņā, atgūšana) un izdzēsto failu atkopšana. Ir atvērta pirmkoda un komerciālas programmatūras rīki, kurus var izmantot, lai atvieglotu datoru kriminālistikas izmeklēšanu.
Kāda ir atšķirība starp kibernoziedzību un datoru kriminālistiku?
Kibernoziegumi attiecas uz jebkuru noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar datoru / tīklu, kur datoru izmanto vai nu nozieguma izdarīšanai, vai arī kā nozieguma mērķim, savukārt datora kriminālistika koncentrējas uz digitālo pierādījumu atrašanu datorā vai citos digitālajos plašsaziņas līdzekļos pēc ir noticis noziegums. Datoru kriminālistiku varētu izmantot, lai vāktu pierādījumus kibernoziegumos, kā arī citos noziegumos.
