Galvenā atšķirība - atvērtā koda vs patentēta programmatūra
Galvenā atšķirība starp atvērtā pirmkoda un patentēto programmatūru ir tā, ka atvērtā pirmkoda programmatūra publicē pirmkodu, savukārt patentētā programmatūra saglabā pirmkodu. Nesenā atvērtā koda programmatūrā ir vērojama ievērojama attīstība. Atvērtā koda programmatūra ir kļuvusi par galveno spēlētāju programmatūras nozarē. Tas ir būtiski ietekmējis arī ekonomisko nozīmi. Atklātā pirmkoda programmatūras pakalpojumu kvalitāte daudzās jomās pārspēj patentēto programmatūru.
Jebkura programmatūra sastāvēs no divām galvenajām daļām: Avota kods un Objekta kods. Pirmkodu var rakstīt programmētāji, kuri varēs saprast, ko kods nozīmē un ko tas var izpildīt. Šādu kodu izveidošanai var izmantot pamata programmēšanas valodas. Izmantojot kompilatoru, šis avota kods tiek pārveidots par objekta kodu, kas sastāvēs no bitiem, kurus lasīs un izpildīs dators. Kompilators ir programmatūras programma, kas ir veltīta pārveidošanas uzdevumam.
Ja ir nepieciešams modificēt programmatūru, būs attiecīgi jāmaina pirmkods. Objekta kods šajā ziņā nederēs, jo tā izmaiņas neietekmēs programmatūru. Tas noved mūs pie galvenās atšķirības starp atvērtā pirmkoda programmatūru un patentētu programmatūru; tā ir avota koda pieejamība.
Kas ir atvērtā pirmkoda programmatūra?
Ričards Stalmans ir pirmais cilvēks, kurš 1984. gadā izstrādāja bezmaksas programmatūru. Šī bezmaksas programmatūra varēja veikt izmaiņas un modifikācijas atbilstoši lietotāju vēlmēm. Lietotāji var brīvi modificēt, mainīt un kopīgot pirmkodu. Tas tiek darīts saskaņā ar licences līgumu ar lietotāju vai noteiktu organizāciju. Ir dažas atklātā pirmkoda programmatūras īpašības, kuras ir jāatzīmē. Izplatīšanu var veikt brīvi, avota kods ir pieejams, pirmkodu var modificēt un šīs pašas modifikācijas var arī izplatīt.
Atvērtā koda programmatūra var attīstīties, izmantojot tās pieņemto atbalsta kopienu un attīstības stratēģiju. Tas savukārt uzlabo programmatūras kvalitāti, un vienlaikus tiek veicināta arī aktīva sabiedrības līdzdalība. Uzņēmumi, kas reklamē patentētu programmatūru, tagad izmanto atvērtā pirmkoda programmatūru iepriekš minēto funkciju dēļ. UNIX kodols ir viens no visbiežāk izmantotajiem atvērtā pirmkoda projektos.
Atvērtā koda programmatūras piemēri
Kas ir patentēta programmatūra?
Patentētā programmatūra ir unikāla, jo izplatīšanu var veikt tikai programmatūras autors. To pašu programmatūru var palaist datorā personai, kura programmatūru iegādājas saskaņā ar licences līgumu. Ārzemniekiem nebūs iespējas piekļūt šīs programmatūras pirmkodam. Programmatūras īpašnieks būs vienīgā persona, kas varēs veikt programmatūras modifikācijas, kā arī pievienot vai noņemt programmatūras funkcijas. Personas, kas iegādājas programmatūru, būs ierobežotas ar licences līgumu, kas liedz viņiem kopēt programmatūras izplatīšanu vai pārveidošanu. Jauninājumus var veikt tikai programmatūras veidotājs, un šos jauninājumus var iegādāties tikai lietotājs, kas ir pazīstams kā bloķēšanas efekts.
Patentētas programmatūras piemēri
Kāda ir atšķirība starp atvērtā pirmkoda programmatūru un patentētu programmatūru?
Atvērtā koda programmatūras un patentētas programmatūras definīcija:
Atvērtā koda programmatūra: programmatūra, kuras pirmkodu var mainīt vai uzlabot ikviens.
Patentēta programmatūra: programmatūra, kas pieder tikai privātpersonai vai uzņēmumam.
Atvērtā koda programmatūras un patentētās programmatūras raksturojums:
Pirmkods (lielas tehniskas atšķirības):
Atvērtā koda programmatūra: atvērtā koda programmatūra izlaiž pirmkodu
Patentēta programmatūra: Patentēta programmatūra neatbrīvo avota kodu, bet tikai objekta kodu.
Izplatīšana, avota koda pārveidošana:
Atvērtā koda programmatūra: atvērtā pirmkoda programmatūras avota kodu var mainīt un izplatīt *
Patentēta programmatūra: Patentētu programmatūru nevar modificēt vai izplatīt **
* Tiek veicināta programmatūras avota koda izplatīšana. Programmatūras ierobežojumi tiek atcelti, lai programmatūru izmantotu optimālā līmenī.
** Sakarā ar konkurenci, ko rada atvērtā pirmkoda programmatūra, patentēta programmatūra ir pielāgojusi dažādus veidus, kā to novērst. Dažos gadījumos pirmkods ir redzams, un lietotājs to var mainīt, taču to nevar izplatīt. Šādos gadījumos kods tiek modificēts, lai apmierinātu lietotāja vajadzības, vienlaikus aizsargājot programmatūras tiesības arī īpašniekam.
Lietojamība:
Atvērtā koda programmatūra: Atvērtā pirmkoda programmatūru nepārskata eksperti, un tai nav tehniskā pamata
Patentēta programmatūra: Patentētu programmatūru atbalsta ekspertu atsauksmes un tehniskais atbalsts.
Dokumentācija:
Atvērtā koda programmatūra: atvērtā koda programmatūrai trūkst dokumentācijas, to var uzzināt tiešsaistes kopienās un forumos.
Patentēta programmatūra: Patentēta programmatūra ir labi dokumentēta.
Attīstība:
Atvērtā koda programmatūra: atvērtā pirmkoda programmatūru izstrādā lietotāji, kā arī izstrādātāji, tāpēc programmatūra būs efektīva un pielāgojama.
Patentēta programmatūra: Patentēta programmatūra, izstrādātāji, neizmanto programmatūru, kas lietotājiem samazina uzlabojumus un funkcionalitāti.
Versijas:
Atvērtā koda programmatūra: atvērtā koda programmatūra izlaiž parastās versijas.
Patentēta programmatūra: Patentētas programmatūras versiju izlaišana prasa salīdzinoši daudz laika.
Izstrādātāju atbalsts:
Atvērtā koda programmatūra: Atklāta pirmkoda programmatūru atbalsta daudzi izstrādātāji, kas noved pie jauninājumiem, efektivitātes, brīvības un elastības.
Patentēta programmatūra: patentēta programmatūra, kas ir atkarīga no pētniecības un attīstības
Drošība
Atvērtā koda programmatūra: atvērtā koda programmatūra ir vairāk pakļauta drošības riskiem.
Patentēta programmatūra: Patentēta programmatūra ir mazāk pakļauta tādiem drošības riskiem kā vīrusi un kļūdas.
Jauninājumi:
Atvērtā koda programmatūra: atvērtā koda programmatūras jauninājumi ir bez maksas.
Patentēta programmatūra: Patentēta programmatūras jaunināšana dažreiz maksā.
Atvērtā koda vs patentētā programmatūra
Kopsavilkums:
Atvērtā pirmkoda programmatūra ir guvusi ievērojamus panākumus savu funkciju dēļ. Linux ir piemērs projektam, kuram ir liela tirgus daļa serveru nozarē, turpretī Amazon apgalvoja, ka ir samazinājusi tehnoloģiju izmaksas, pārejot uz atvērtā koda programmatūru. Atvērtā koda programmatūra ir vienlaikus novatoriskāka, kā arī efektīva. Atklātā pirmkoda programmatūrai nākotne šķiet gaiša to lielisko iespēju dēļ, kuras viņi spēj piedāvāt. Tādas firmas kā IBM un HP ir sākušas pāriet no patentētas programmatūras uz atvērtā pirmkoda programmatūru, un paredzams, ka vairāk uzņēmumu izmantos tādas pašas stratēģijas, lai izmantotu šāda veida programmatūras priekšrocības.
