Politika vs regula
Politika, noteikumi, noteikumi, direktīvas un procedūras ir vārdi, kuriem ir līdzība un kuri mulsina daudzus cilvēkus. Šiem vārdiem vai drīzāk jēdzieniem ir liela nozīme visās iestādēs un vidēs. Ja politika ir likums, kas izstrādāts, lai sasniegtu noteiktus mērķus uzņēmumā vai organizācijā, noteikumi ir akti vai statūti, ko pieņēmuši tiesību akti, kuriem ir likuma spēks. Tomēr dažu pārklāšanās dēļ cilvēkiem ir grūti atšķirt politiku un regulu. Šajā rakstā mēģināts izcelt šīs atšķirības, lai novērstu neskaidrības.
Politika
Ja rūpnīcā ir noteikums, kas aizliedz smēķēt telpās, lai izvairītos no ugunsgrēka vai citām neveiksmēm, vadība to mērķtiecīgi veic, lai nodrošinātu atbilstību, jo viņi vēlas rūpnīcu pasargāt no neveiksmēm. Politika ir noteikumi, ko organizācijas izstrādā, lai sasniegtu savus mērķus. Lai īstenotu savus plānus, politiku izstrādā personas, grupas, uzņēmumi un pat valdības.
Izglītības iestādēm ir sava politika attiecībā uz stipendijām un uzņemšanu; organizācijām ir sava politika, lai veiktu darījumus ar noteikta līmeņa pārdevējiem, un valdībām ir ārpolitika, lai risinātu jautājumus, kas attiecas uz ārvalstīm. Organizācijām kļūst grūti sasniegt savus mērķus, ja šīs politikas nav. Politiku veido cilvēki augstākos vadības līmeņos, lai citi uzņēmuma darbinieki tos ievērotu. Politika ir nerakstīti likumi, kas organizācijas darbiniekiem jāievēro burtā un garā.
Regulu
Noteikumi ir noteikumi, kas tiek veikti, lai liktu cilvēkiem ievērot un uzvesties noteiktā veidā. Regulai ir likuma ietekme, un tā tiek uzskatīta par ierobežojumu, ko nosaka iestādes, lai liktu cilvēkiem ievērot vēlamo rīcības kodeksu. Noteikumi atšķiras no citiem likumiem, kurus pieņem likumdevējs vai konstitūcija, taču tiem ir varas atbalsts un tie ir domāti, lai regulētu indivīdu, grupu un organizāciju darbību. Noteikumi stājās spēkā, jo bija sajūta, ka neregulēta uzņēmējdarbība noved pie neefektivitātes, netaisnības un negodīgu līdzekļu izmantošanas.
Kāda ir atšķirība starp politiku un regulējumu?
• Noteikumi ir administratīva rakstura un ļauj vienmērīgi darboties organizācijā vai departamentā, turpretī politika ir vispārēja un tiek izstrādāta, lai palīdzētu organizācijai sasniegt tās mērķus.
• Noteikumus pieņem valdības izpildinstitūcija, turpretī politiku izstrādā personas, organizācijas un pat valdības.
• Noteikumi pēc būtības ir ierobežojoši un uzliek sankcijas cilvēkiem un uzņēmumiem, turpretī politika nav rakstīta, taču tā palīdz organizācijām sasniegt to ilgtermiņa mērķus.
• Valdības mainās, bet valsts galvenā ārpolitika paliek nemainīga.
