Alopātiskā vs simpatriskā specifikācija
Pasaule ir pastāvīgi mainīga vieta, un tā prasa sugai katru dienu pielāgoties jauniem apstākļiem. Izdzīvojušajām sugām būs jāpieņem izaicinājums, pielāgojoties, mainot ģenētisko sastāvu. Mainoties ģenētiskajam sastāvam, veidojas jaunas sugas, kuras sauc par speciāciju. Tāpat kā romiešu dzejnieka Horace lozungā “dulce et decorum est pro patria mori”, kas nozīmē, ka spēcīgi un pareizi cilvēki mirst par savu dzimteni, kas tālāk tiek raksturots kā viņi drīzāk dzīvo, nevis mirst. Tomēr interesanta ir alopatrijas un simpatriskās specifikācijas saistība ar Horace saukli. Vārds “patria” tika izmantots, lai aprakstītu dzimteni, un tas nodrošināja piedēkli, veidojot vārdus “allopatric” un “sympatric”. Tas paredz, ka šie termini ir saistīti ar kādu ģeogrāfisku nozīmi.
Kas ir alopātiskā specifikācija?
Alopatriskā speciācija ir pazīstama arī kā ģeogrāfiskā specifikācija, kur viena suga kļūst par divām tādu ģeogrāfisko šķēršļu veidošanās dēļ kā zemes nošķiršana, kalnu veidošanās vai emigrācija. Kad veidojas ģeogrāfiska barjera, notiek vienas konkrētas populācijas daļas izolācija. Tad var būt atšķirības vides un ekoloģiskajos apstākļos, ar kuriem jāsaskaras abām porcijām, un notiks ģenētiskās modifikācijas. Laika gaitā šīs ģenētiskās modifikācijas radīs adekvātas izmaiņas, lai izveidotu jaunu sugu no sākotnējās. Šo procesu varētu paātrināt, kad ģeogrāfiskās izolācijas dēļ notiek mutācijas. Adaptīvais starojums ir viena no alopātiskās speciācijas sekām, kad viena suga dažādās vietās tiek pielāgota dažādām vides prasībām. Tomērpopulāciju izkliedi varētu identificēt kā vienu no sugu ģeogrāfiskās izolācijas cēloņiem, kas alopātiskās speciācijas rezultātā rada jaunas sugas.
Kas ir simpatriskā specifikācija?
Sympatric speciation is the formation of new species where the genetic modification has been based on a single ancestor. As the term sympatric implies, the geographic range is the same for both the new and former species. Genetic polymorphism, which means the actively and steadily maintained population, is important to consider in understanding the mechanism of sympatric speciation. Genetically distinct populations with individuals who are naturally selected through mating preferences have been isolated and formed a new subgroup inside a species. This subgroup will have a different gene pool, which will have enough distinction to prove that they belong to a new species. One of the most respected theories to explain the mechanism of sympatric speciation is the Disruptive Selection Model proposed by John Maynard Smith in 1966. According to the model, homozygous individuals are more favoured than the heterozygous individuals, especially where the incomplete dominance has an effect. That causes a species to be diverted into two surviving groups with one group having the homozygous dominant genotype and the other with the homozygous recessive, but the heterozygous ones are eradicated. The two homozygous groups will form two separate species with time.
Kāda ir atšķirība starp alopātisko specifikāciju un simpatrisko specifikāciju ?
• Alopatriskā speciācija notiek dažādos ģeogrāfiskos reģionos, bet ne simpatriskā speciācija.
• Alopatriskais ir visizplatītākais jaunu sugu veidošanās mehānisms salīdzinājumā ar simpatrisko mehānismu.
• Ģeogrāfiskajai izolācijai vai atšķirībai jānotiek alopātiskajā speciācijā, bet jaunu sugu veidošanās virzītājspēks simpatriskajā speciācijā ir ģenētiskā vai seksuālā izolācija.
