Polārās obligācijas pret polārajām molekulām
Polaritāte rodas elektronegativitātes atšķirību dēļ. Elektronegativitāte dod atoma mērījumu, lai piesaistītu elektronus saitē. Parasti elektronegativitātes vērtību norādīšanai izmanto Paulinga skalu. Periodiskajā tabulā ir paraugs, kā mainās elektronegativitātes vērtības. Fluoram ir visaugstākā elektronegativitātes vērtība, kas pēc Paulinga skalas ir 4. No kreisās uz labo caur periodu palielinās elektronegativitātes vērtība. Tāpēc halogēniem ir lielākas elektronegativitātes vērtības periodā, un 1. grupas elementiem ir salīdzinoši zemas elektronegativitātes vērtības. Grupas lejā samazinās elektronegativitātes vērtības. Kad divi viena un tā paša atoma vai atomi, kuriem ir vienāda elektronegativitāte, veido saikni starp tiem, šie atomi velk elektronu pāri līdzīgā veidā. Tāpēcviņiem ir tendence dalīties ar elektroniem, un šāda veida saites ir pazīstamas kā kovalentās saites.
Kas ir polārās obligācijas?
Tomēr, ja abi atomi ir atšķirīgi, to elektronegativitātes bieži atšķiras. Bet atšķirības pakāpe var būt lielāka vai mazāka. Tāpēc saistīto elektronu pāri viens atoms velk vairāk nekā otru atomu, kas piedalās saites veidošanā. Tā rezultātā nevienmērīgs elektronu sadalījums starp abiem atomiem. Un šie kovalento saišu veidi ir pazīstami kā polārās saites. Elektronu nevienmērīgās sadales dēļ vienam atomam būs nedaudz negatīvs lādiņš, bet otram - nedaudz pozitīvs lādiņš. Šajā gadījumā mēs sakām, ka atomi ir ieguvuši daļēju negatīvu vai pozitīvu lādiņu. Atoms ar augstāku elektronegativitāti iegūst nelielu negatīvu lādiņu, bet atoms ar zemāku elektronegativitāti - nelielu pozitīvu lādiņu. Polaritāte nozīmē maksu nodalīšanu. Šīm molekulām ir dipola moments. Dipola moments mēra saites polaritāti, un to parasti mēra debijās (tam ir arī virziens).
Kas ir polārās molekulas?
In a molecule, there can be at least one bond or more than that. Some bonds are polar, and some bonds are non-polar. For a molecule to be polar, all the bonds collectively should produce an uneven charge distribution within the molecule. Further, molecules have different geometries, so the distribution of bonds also determines the polarity of the molecule. For example, hydrogen chloride is a polar molecule with only one bond. Water molecule is a polar molecule with two bonds. And ammonia is another polar molecule. The dipole moment in these molecules is permanent because they have arisen due to the electronegativity differences, but there are other molecules, which can be polar only in certain occasions. A molecule with a permanent dipole can induce a dipole in another non polar molecule and then that will also become temporary polar molecules. Even within a molecule certain changes may cause a temporally dipole moment.
Kāda ir atšķirība starp polārajām obligācijām un polārajām molekulām?
• Polārajām molekulām piemīt polārā saite.
• Saite ir polāra, ja diviem atomiem, kas piedalās saites veidošanā, ir atšķirīga elektronegativitāte. Polārajā molekulā visām saitēm kopā vajadzētu radīt polaritāti.
Lai arī molekulai ir polāras saites, tā nepadara molekulu polāru. Ja molekula ir simetriska un visas saites ir līdzīgas, tad molekula var kļūt nepolāra. Tāpēc ne visas molekulas ar polārajām saitēm ir polāras.
