Sociālās zinātnes pret dabaszinātnēm
Sociālās zinātnes un Dabaszinātnes ir divi priekšmeti, kas savā starpā atšķiras. Sociālā zinātne ir jebkurš pētījums, kura centrā ir sabiedrība un tās attīstība. Īsāk sakot, tas attiecas uz jebkuru priekšmetu, kas neietilpst dabaszinātņu gammā.
Tādējādi sociālās zinātnes ietver dažādus priekšmetus, piemēram, antropoloģiju, izglītību, ekonomiku, starptautiskās attiecības, politikas zinātni, vēsturi, ģeogrāfiju, psiholoģiju, tiesības, kriminoloģiju un tamlīdzīgus priekšmetus. Antropoloģija ir sociālā zinātne, kas nodarbojas ar cilvēka vēsturi. Cilvēku bioloģiju un humanitārās zinātnes aptver arī termins antropoloģija.
Ekonomika ir sociālā zinātne, kas pēta dažādas teorijas un problēmas, kas saistītas ar preču ražošanu, preču izplatīšanu un, protams, bagātības patēriņu. Fizisko ģeogrāfiju un cilvēku ģeogrāfiju aptver termins ģeogrāfija, kas ir vēl viena sociālā zinātne. Vēsture ir sociālā zinātne, kas pēta pagātnes cilvēku notikumus.
No otras puses, dabaszinātnes ir zinātnes nozares, kas, izmantojot zinātniskas metodes, iedziļinās dabas pasaules detaļās. Ir svarīgi zināt, ka dabaszinātnēs tiek izmantotas zinātniskas metodes, lai iedziļinātos detaļās par dabisko uzvedību un dabisko stāvokli. Šī ir galvenā atšķirība starp sociālajām un dabaszinātnēm.
Tādas zinātnes kā loģika, matemātika un statistika tiek sauktas par formālām zinātnēm, un arī tās atšķiras no dabaszinātnēm. Astronomija, bioloģija, Zemes zinātne, fizika, ķīmija, okeanogrāfija, materiālzinātne, Zemes zinātne un Atmosfēras zinātne ir dažas no pazīstamākajām dabas zinātnēm.
Ir interesanti atzīmēt, ka tādi priekšmeti kā meteoroloģija, hidroloģija, ģeofizika un ģeoloģija ietilpst arī dabaszinātnēs, jo to visu pieejā ir zinātniskas metodes. Šīs ir atšķirības starp diviem svarīgiem terminiem, proti, sociālo zinātni un dabaszinātni.
