Lauku un pilsētu pēctecība Lauku un pilsētu ekoloģiskā pēctecība
Nekustamā īpašuma nodošana nākamajām paaudzēm tiek dēvēta par pēctecību, un tam ir svarīga loma, radot iespējas jauniem lauksaimniekiem (lauku apvidos) un jauniem uzņēmējiem pilsētās. Daži sociologi runā par lauku pilsētu nepārtrauktību, lai atdalītos no tradicionālās lauku pilsētu atšķirības, taču ir skaidrs, ka attiecībā uz pēctecību laukos un pilsētās ir daudz atšķirību. Atšķiras profesijas, vide, kopienu lielums un veids, kā mijiedarbība notiek laukos un pilsētās. Koncentrēsimies uz pēctecību šajās divās kopienās.
Pēdējo gadu desmitu laikā transporta līdzekļu (tie ir kļuvuši ātri un vieglāk) un saziņas (interneta un mobilo sakaru) attīstības rezultātā ir vērojama masveida migrācijas tendence no laukiem uz pilsētām. Tā kā lauku apvidos ir mazāk iespēju uzlabot un uzlabot dzīvesveidu, arvien vairāk jauniešu dodas uz pilsētām, atstājot senču lauksaimniecisko nodarbošanos. Tas ir radījis dilemmu gan administrācijai, gan vides aizstāvjiem, jo lauku pēctecības procesā ir izteiktas izmaiņas. Tas, kā lauksaimniecības zeme tiek nodota nākamajai paaudzei, lai izveidotu jaunu lauksaimnieku kopumu, ir kritisks jautājums ne tikai lauku kopienai, bet arī lauku pilsētu nepārtrauktībai, jo lauksaimniecības zemju nepārtraukta izmantošana ir būtiska un vitāli nepieciešama, lai apmierinātu pilsētas iedzīvotāju vajadzības pēc pārtikas.
Runājot par pēctecību pilsētu teritorijās, kaut arī ir notikušas dažas izmaiņas attiecībā uz dzīvokļiem un iepirkšanās kompleksiem, kas izveidoti no senču īpašumiem, panikai nav pamata, jo netiek mēģinātas veikt ekoloģiskas vai vides izmaiņas. Tomēr lauksaimniecības zemju neizmantošana noteikti paaugstinās trauksmes signālus valdības aprindās, jo tas noved pie izmaiņām vidē, ekoloģijā un pārtikas ķēdē, kas tiek nelabvēlīgi ietekmēta.
Kopsavilkums
Mūsdienās ir daudz runāts par lauku pēctecību, jo lauksaimniecības zemes tiek atstātas neizmantotas, nevis dabiski nodotas nākamajām paaudzēm. Tas ir saistīts ar lauku cilvēku tendenci mainīt savu profesiju, jo viņi redz vairāk iespēju citās profesijās. Tiek pārdots vairāk lauksaimniecības zemju, kas nav laba ziņa administrācijai, jo tā ietekmē gan ekoloģiju, gan vidi, kā arī izraisa pārtikas trūkumu pārtikas ķēdē.
