Idioms vs sarunvalodas
Tā kā attiecībā uz idiomām un sarunvalodiem vienmēr valda neskaidrības, ir labi uzzināt atšķirību starp idiomām un sarunvalodiem. Abas šīs grupas ir daļas jebkurā valodā. Gan idioma, gan sarunvalodība ir sastopama katrā valodā, un tās atšķiras arī atkarībā no valodas. Tas ir tāpēc, ka šīs valodas daļas tiek veidotas atbilstoši kultūrai. Piemēram, kad lietus ir angļu valodā, mēs sakām, ka lietus ir kaķiem un suņiem. Franču valodā tas ir il pleut des cordes. Tas nozīmē, ka līst virves. Lietus stiprums abās valodās tiek stāstīts dažādi. Tas parāda, kā idiomas dažādās valodās atšķiras. Tāpat arī sarunvalodas. Vispirms apskatīsim, kāda ir atšķirība starp idiomu un sarunvalodu.
Kas ir idioma?
Vārds idioma ir nonācis angļu valodā sešpadsmitā gadsimta beigās no franču valodas vārda idiome. Saskaņā ar Oksfordas vārdnīcu idioma ir “vārdu grupa, kas, lietojot izveidojusies, nozīmē, kas nav atskaitāma no atsevišķiem vārdiem (piemēram, virs mēness, skatiet gaismu)”. Idioma ir frāze, kurai ir noteikta nozīme tikai ar noteiktu cilvēku grupu. Grupas parasti iedala pēc ģeogrāfijas vai valodas. Vienkāršs veids, kā noteikt, vai kaut kas ir idioma, ir lasīt vārdus ārpus konteksta un noteikt, vai tiem joprojām ir tāda pati nozīme.
Piemēram, “piliens spainī” NAV idioma šajā teikumā:
Briesmīgais kaķis bez prāta skatījās uz pilienu spainī, kas ērti novietots viņa priekšā.
Tomēr tas ir idioma šajā teikumā:
Vārda “šausmīgs” lietošana ir piliens spainī salīdzinājumā ar manu dziļu naidu pret visām kaķu lietām.
Ja tam kontekstā nav tiešas jēgas - tā ir idioma.
Kas ir sarunvalodība?
Oksfordas vārdnīca sarunvalodību definē šādi: vārds vai frāze, kas nav formāls vai literārs un tiek izmantots parastās vai pazīstamās sarunās: ielu sarunvalodas. Sarunvalodība ir vārds vai frāze, kas tiek uzskatīta par neformālu. Tie ir vārdi, kas piemēroti ikdienas sarunām, bet parasti ne esejām vai uzdevumiem. Tas ietver slengu un īsās formas. Piemēram, tādi vārdi kā “nav”, “sup” un “gonna” tiek uzskatīti par sarunvalodiem.
Līdzīgi idiomām sarunvalodas var būt pilnībā atkarīgas no konteksta, kurā tās tiek izmantotas. Piemēram, ja es rakstītu eseju par savām jūtām attiecībā uz kaķiem, šī būtu piemērota tēze:
Doma par kaķa īpašumtiesībām mani saslimst.
Turklāt tas:
Kad mans istabas biedrs atveda savu mājdzīvnieku kaķi uz mūsu māju, es nodomāju: “Slims, kaķ. Mans mīļākais dzīvnieks.”
(Tas galvenokārt notiek tāpēc, ka es to nekad neteiktu. Arī tāpēc, ka “slimo” lietošana kā slengs ir nepiemērots sarunvalodums oficiālajā rakstībā.)
Kāda ir atšķirība starp idiomām un sarunvalodiem?
Šie divi neformālās rakstīšanas veidi bieži tiek sajaukti. Klišejas ir arī kauliņaini identificējamas, jo tās ir ļoti līdzīgas idiomām. Tomēr uzmini! Dažreiz frāzi var klasificēt kā vairāk nekā viena veida lietas! Lielākajai daļai idiomu ir sarunvalodas raksturs - jo sarunvaloda vienkārši nozīmē formālai lietošanai nepiemērotu, un daudzas idiomas ir arī klišejas.
• Idioma ir frāze, kurai ir noteikta nozīme tikai ar noteiktu cilvēku grupu.
• Sarunvalodība ir vārds vai frāze, kas tiek uzskatīta par neformālu.
• Sarunvalodība ietver slengu un īsās formas.
• Ja frāzei nav tiešas jēgas kontekstā - tā ir idioma.
Attēlu autors: Vendijs … īrijā aka wendzefx (CC BY-SA 2.0)
Papildu lasījums:
- Starpība starp idiomām un sakāmvārdiem
- Starpība starp idiomu un slengu
- Starpība starp idiomām un frāzēm
