Diskonta likme pret procentu likmi
Procentu likmes un diskonta likmes ir likmes, kas attiecas uz aizņēmējiem un noguldītājiem, kuri maksā vai saņem procentus par uzkrājumiem vai aizdevumiem. Procentu likmes nosaka tirgus procentu likme un citi faktori, kas jāņem vērā, īpaši aizdodot līdzekļus. Diskonta likmes attiecas uz divām dažādām lietām. Lai gan diskonta likmes ir likmes, kuras bankas iekasē par aizdevumiem, kas paredzēti vienas dienas finansējumam, tās ir arī likmes, ko izmanto, lai nākotnes naudas plūsmas diskontētu ar pašreizējo vērtību. Rakstā, kas seko, skaidri izskaidroti abi šie termini un parādīta abu līdzība un atšķirība.
Procentu likme
Procentu likmes ir likmes, kas tiek piemērotas, krājot vai aizņemoties līdzekļus bankā vai finanšu iestādē. Procentu likmes parasti izsaka kā gada likmes. Procentu likmes regulē valsts centrālā banka atkarībā no naudas pieprasījuma un piedāvājuma līmeņa valsts ekonomikā. Tā kā valsts centrālā banka kontrolē ekonomikas naudas piedāvājumu, tām ir nepieciešamās pilnvaras procentu likmju regulēšanai. Tas tiek darīts, kontrolējot procentu likmi, kas tiek piemērota bankām, kuras aizņemas līdzekļus no centrālās bankas. Procentu likmes, kas tiek piemērotas dažādiem aizdevumiem, būs atkarīgas arī no vairākiem faktoriem, piemēram, aizņēmēja kredītspējas, kreditēšanas riska utt. Ja centrālā banka vēlas samazināt naudas apriti (naudas piedāvājumu), tiks stimulētas augstas procentu likmes, lai veicinātu uzkrājumus, un, ja centrālā banka vēlas palielināt tēriņus un ieguldījumus, procentu likmes tiks noteiktas zemas.
Atlaides likme
Diskonta likmes var attiekties uz divām dažādām lietām; procentus, ko centrālā banka iekasē no bankām un finanšu institūcijām, kuras aizņemas līdzekļus, un procentu likmes, kas tiek izmantotas, diskontējot naudas plūsmas. Pirmajā situācijā diskonta likme ir likme, kuru centrālā banka iekasē depozitārija iestādēm par aizdevumiem, kas tiek sniegti uz nakti. Šo likmi nosaka valsts centrālā banka, un to neizlemj tikai pieprasījums un piedāvājums. Tomēr šajā likmē tiks ņemta vērā vidējā likme, kuru bankas iekasēs no citām bankām, lai viena no otras ņemtu vienas nakts aizdevumus. Ir dažādi aizdevumu veidi, kurus depozitāriju iestādes saņem no centrālās bankas, un katram aizdevuma veidam būs sava diskonta likme. No otras puses,diskonta likmes tiek izmantotas arī, lai noteiktu biznesa nākotnes naudas plūsmu pašreizējo vērtību. Diskonta likmes tiek izmantotas naudas plūsmu diskontēšanai naudas laika vērtības dēļ.
Kāda ir atšķirība starp diskonta likmi un procentu likmi?
Diskonta likmes un procentu likmes ir gan likmes, kas tiek maksātas un saņemtas par naudas aizņemšanos vai ietaupīšanu. Vārdam diskonta likme ir 2 nozīmes, un tas var attiekties vai nu uz likmi, ko uzņēmumi izmanto, lai aprēķinātu nākotnes naudas plūsmas pašreizējo vērtību, vai uz likmi, ko centrālās bankas iekasē par depozitārija paņemtajiem aizdevumiem uz nakti iestādes. Savukārt procentu likmes attiecas uz likmēm, kuras banka pieprasa, kad tiek izsniegti aizdevumi, un likmēm, kas tiek maksātas personām, kuras iemaksā un uztur uzkrājumus. Procentu likmes nosaka pieprasījuma un piedāvājuma spēki, un tās regulē centrālā banka. Noguldījumu likmes (vienas dienas fonda likmes) nosaka centrālā banka, ņemot vērā vairākus faktorus.
Kopsavilkums:
Diskonta likme pret procentu likmi
• Procentu likmes ir likmes, kas tiek piemērotas, uzkrājot vai aizņemoties bankā vai finanšu iestādē.
• Diskonta likmes var attiekties uz divām dažādām lietām; procentus, ko centrālā banka iekasē no bankām un finanšu iestādēm, kuras aizņemas aizdevumus uz nakti, un procentu likmes, kas tiek izmantotas naudas plūsmu diskontēšanā.
• Procentu likmes nosaka pieprasījuma un piedāvājuma spēki, un tās regulē centrālā banka. Noguldījumu likmes (vienas dienas fonda likmes) nosaka centrālā banka, ņemot vērā vairākus faktorus.
