Starpība Starp Drošinātāju Un Automātisko Slēdzi

Starpība Starp Drošinātāju Un Automātisko Slēdzi
Starpība Starp Drošinātāju Un Automātisko Slēdzi

Video: Starpība Starp Drošinātāju Un Automātisko Slēdzi

Video: Starpība Starp Drošinātāju Un Automātisko Slēdzi
Video: Sadales skapis. Trīsfāzu dēļu montāža. Mašīnu savienojums. 2024, Maijs
Anonim

Drošinātājs vs automātiskais slēdzis

Elektrība ir galvenais enerģijas avots mūsu mājsaimniecībās un rūpniecībā. Pateicoties neskaitāmajām priekšrocībām, joprojām elektrība var radīt problēmas jebkurā lietojumā, ja tā netiek pareizi regulēta. Elektrības pārslodze var sabojāt visas ierīces vai mašīnas, kas pievienotas barošanas līnijai; varbūt pat izraisīt dzīvības zaudēšanu. Gan drošinātāji, gan automātiskie slēdži ir ierīces, ko izmanto, lai novērstu bojājumus enerģijas pārslodzes dēļ. Drošības elementu, piemēram, drošinātāju un automātisko slēdžu, ideja ir atvienot iekšējo ķēdi no elektrotīkla, ja tam mēģina iziet pārmērīgs spriegums vai strāva.

Vairāk par drošinātājiem

Drošinātāji ir ierīces, kas sērijveidā savienotas ar ķēdi starp barošanas avotu un iekšējo ķēdi. Visiem elektriskajiem drošinātājiem ir kopīgs darbības princips, taču ir daudz variāciju un pielāgojumu, lai labāk atbilstu elektriskās sistēmas prasībām. Drošinātājs sastāv no plānas vadošas stieples ar īpašām termiskām īpašībām, kas savienotas ar diviem spailēm galos.

Katrs vadītājs parāda vismaz nelielu pretestību strāvas plūsmai, un šī strāva silda vadītāju. Drošinātāji ir veidoti tā, ka tad, kad strāvas daudzums, kas iet caur plāno vadu, pārsniedz pieļaujamo robežu, radītais siltums izraisa metāla stieples kušanu, atvienojot iekšējo ķēdi no strāvas avota. Drošinātāju elektriskie parametri ir novērtēti, un elektriskajai sistēmai jādarbojas šajās nominālajās vērtībās, lai tā darbotos bez traucējumiem.

Drošinātājiem ir nominālā strāva (IN), kas ir maksimāli pieļaujamā strāva pirms sadalījuma. Nominālais spriegums ir minimālais spriegums, pie kura ķēde kļūs atvērta stieples kušanas dēļ. Temperatūra ietekmē materiālu izturību; līdz ar to spriegums, pie kura izdeg drošinātājs. Tāpēc temperatūras pielaide tiek noteikta arī drošinātājam un norādīta uz drošinātāja iepakojuma.

Drošinātāja izmērs var svārstīties no centimetra līdz apmēram pusmetram. Arī iepakojums mainās atkarībā no pielietojuma. Kad drošinātājs ir nodedzis, tas ir jāaizstāj ar jaunu.

Vairāk par automātiskajiem slēdžiem

Automātiskais slēdzis ir automātisks slēdzis, kas ir izstrādāts, izmantojot elektromehāniskās metodes, lai novērstu enerģijas pārslodzes bojājumus vai īssavienojumus. Automātiskajam slēdžam ir iekšpusē solenoīds, un tas tiek turēts noteiktā sprieguma līmenī, lai palaišanas mehānisms būtu līdzsvarā. Kad ķēdē ir novērota kļūda, piemēram, pārslodze vai īssavienojums, tiek iedarbināts slēdzis un tiek pārtraukta strāvas plūsma. Pēc attiecīgās problēmas atrisināšanas elektriskajā sistēmā automātisko slēdzi var atkal ieslēgt.

Tāpat kā drošinātājiem, arī automātiskajiem slēdžiem ir daudz dažādu izmēru un iepakojumu, kas specializējas elektriskās sistēmas prasībām. Viņiem ir strāva un sprieguma rādītājs, kas norāda maksimālo pieļaujamo strāvu un spriegumu.

Kāda ir atšķirība starp drošinātājiem un automātiskajiem slēdžiem?

• Drošinātājs ir ierīce, kas darbojas uz vadošā materiāla elektriskajām un siltuma īpašībām, savukārt automātiskais slēdzis ir ierīce, kas darbojas pēc elektromehāniskajiem principiem.

• Pēc lietošanas drošinātājs ir jānomaina, bet automātisko slēdzi pēc sistēmas bojājuma novēršanas var izmantot atkārtoti.

• Drošinātāji nodrošina aizsardzību tikai pret jaudas pārslodzēm, savukārt automātiskais slēdzis nodrošina aizsardzību pret jaudas pārslodzēm un īssavienojumiem (sprieguma nelīdzsvarotība).

Ieteicams: