Sliekšņa biežums pret darbu
Darba funkcija un sliekšņa biežums ir divi termini, kas saistīti ar fotoelektrisko efektu. Fotoelektriskais efekts ir plaši izmantots eksperiments, lai parādītu viļņu daļiņu dabu. Šajā rakstā mēs apspriedīsim, kas ir fotoelektriskais efekts, kāda ir darba funkcija un sliekšņa biežums, to pielietojums, līdzības un atšķirības starp darba funkciju un sliekšņa biežumu.
Kas ir sliekšņa biežums?
Lai pareizi izprastu sliekšņa frekvences jēdzienu, vispirms ir jāsaprot fotoelektriskais efekts. Fotoelektriskais efekts ir elektrona izstumšanas process no metāla krītošu elektromagnētisko starojumu gadījumā. Fotoelektrisko efektu vispirms pareizi aprakstīja Alberts Einšteins. Gaismas viļņu teorija nespēja aprakstīt lielāko daļu fotoelektriskā efekta novērojumu. Notiekošajiem viļņiem ir noteikta sliekšņa frekvence. Tas norāda, ka neatkarīgi no tā, cik intensīvi elektromagnētiskie viļņi ir elektroni, netiktu izstumti, ja tam nebūtu vajadzīgās frekvences. Laika aizture starp gaismas iestāšanos un elektronu izstumšanu ir aptuveni tūkstošdaļa no vērtības, kas aprēķināta pēc viļņu teorijas. Kad rodas gaisma, kas pārsniedz sliekšņa frekvenci,izstaroto elektronu skaits ir atkarīgs no gaismas intensitātes. Izstādīto elektronu maksimālā kinētiskā enerģija bija atkarīga no krītošās gaismas biežuma. Tas noveda pie gaismas fotonu teorijas secinājuma. Tas nozīmē, ka gaisma mijiedarbojoties ar matēriju izturas kā daļiņas. Gaisma nāk kā mazas enerģijas paketes, ko sauc par fotoniem. Fotona enerģija ir atkarīga tikai no fotona frekvences. To var iegūt, izmantojot formulu E = hf, kur E ir fotona enerģija, h ir Plank konstante un f ir viļņa frekvence. Jebkura sistēma var absorbēt vai izstarot tikai noteiktu enerģijas daudzumu. Novērojumi parādīja, ka elektrons absorbē fotonu tikai tad, ja fotona enerģija ir pietiekama, lai elektrons nonāktu stabilā stāvoklī. Sliekšņa biežumu apzīmē ar terminu fSliekšņa biežumu apzīmē ar terminu fSliekšņa biežumu apzīmē ar terminu fIzstādīto elektronu maksimālā kinētiskā enerģija bija atkarīga no krītošās gaismas biežuma. Tas noveda pie gaismas fotonu teorijas secinājuma. Tas nozīmē, ka gaisma mijiedarbojoties ar matēriju izturas kā daļiņas. Gaisma nāk kā mazas enerģijas paketes, ko sauc par fotoniem. Fotona enerģija ir atkarīga tikai no fotona frekvences. To var iegūt, izmantojot formulu E = hf, kur E ir fotona enerģija, h ir Plank konstante un f ir viļņa frekvence. Jebkura sistēma var absorbēt vai izstarot tikai noteiktu enerģijas daudzumu. Novērojumi parādīja, ka elektrons absorbē fotonu tikai tad, ja fotona enerģija ir pietiekama, lai elektrons nonāktu stabilā stāvoklī. Sliekšņa biežumu apzīmē ar terminu fIzstādīto elektronu maksimālā kinētiskā enerģija bija atkarīga no krītošās gaismas biežuma. Tas noveda pie gaismas fotonu teorijas secinājuma. Tas nozīmē, ka gaisma mijiedarbojoties ar matēriju izturas kā daļiņas. Gaisma nāk kā mazas enerģijas paketes, ko sauc par fotoniem. Fotona enerģija ir atkarīga tikai no fotona frekvences. To var iegūt, izmantojot formulu E = hf, kur E ir fotona enerģija, h ir Plank konstante un f ir viļņa frekvence. Jebkura sistēma var absorbēt vai izstarot tikai noteiktu enerģijas daudzumu. Novērojumi parādīja, ka elektrons absorbē fotonu tikai tad, ja fotona enerģija ir pietiekama, lai elektrons nonāktu stabilā stāvoklī. Sliekšņa biežumu apzīmē ar terminu fTas noveda pie gaismas fotonu teorijas secinājuma. Tas nozīmē, ka gaisma mijiedarbojoties ar matēriju izturas kā daļiņas. Gaisma nāk kā mazas enerģijas paketes, ko sauc par fotoniem. Fotona enerģija ir atkarīga tikai no fotona frekvences. To var iegūt, izmantojot formulu E = hf, kur E ir fotona enerģija, h ir Plank konstante un f ir viļņa frekvence. Jebkura sistēma var absorbēt vai izstarot tikai noteiktu enerģijas daudzumu. Novērojumi parādīja, ka elektrons absorbē fotonu tikai tad, ja fotona enerģija ir pietiekama, lai elektrons nonāktu stabilā stāvoklī. Sliekšņa biežumu apzīmē ar terminu fTas noveda pie gaismas fotonu teorijas secinājuma. Tas nozīmē, ka gaisma mijiedarbojoties ar matēriju izturas kā daļiņas. Gaisma nāk kā mazas enerģijas paketes, ko sauc par fotoniem. Fotona enerģija ir atkarīga tikai no fotona frekvences. To var iegūt, izmantojot formulu E = hf, kur E ir fotona enerģija, h ir Plank konstante un f ir viļņa frekvence. Jebkura sistēma var absorbēt vai izstarot tikai noteiktu enerģijas daudzumu. Novērojumi parādīja, ka elektrons absorbē fotonu tikai tad, ja fotona enerģija ir pietiekama, lai elektrons nonāktu stabilā stāvoklī. Sliekšņa biežumu apzīmē ar terminu fGaisma nāk kā mazas enerģijas paketes, ko sauc par fotoniem. Fotona enerģija ir atkarīga tikai no fotona frekvences. To var iegūt, izmantojot formulu E = hf, kur E ir fotona enerģija, h ir Plank konstante un f ir viļņa frekvence. Jebkura sistēma var absorbēt vai izstarot tikai noteiktu enerģijas daudzumu. Novērojumi parādīja, ka elektrons absorbē fotonu tikai tad, ja fotona enerģija ir pietiekama, lai elektrons nonāktu stabilā stāvoklī. Sliekšņa biežumu apzīmē ar terminu fGaisma nāk kā mazas enerģijas paketes, ko sauc par fotoniem. Fotona enerģija ir atkarīga tikai no fotona frekvences. To var iegūt, izmantojot formulu E = hf, kur E ir fotona enerģija, h ir Plank konstante un f ir viļņa frekvence. Jebkura sistēma var absorbēt vai izstarot tikai noteiktu enerģijas daudzumu. Novērojumi parādīja, ka elektrons absorbē fotonu tikai tad, ja fotona enerģija ir pietiekama, lai elektrons nonāktu stabilā stāvoklī. Sliekšņa biežumu apzīmē ar terminu fNovērojumi parādīja, ka elektrons absorbē fotonu tikai tad, ja fotona enerģija ir pietiekama, lai elektrons nonāktu stabilā stāvoklī. Sliekšņa biežumu apzīmē ar terminu fNovērojumi parādīja, ka elektrons absorbē fotonu tikai tad, ja fotona enerģija ir pietiekama, lai elektrons nonāktu stabilā stāvoklī. Sliekšņa biežumu apzīmē ar terminu ft.
Kas ir darba funkcija?
Metāla darba funkcija ir enerģija, kas atbilst metāla sliekšņa frekvencei. Darba funkciju parasti apzīmē ar grieķu burtu φ. Alberts Einšteins fotoelektriskā efekta aprakstam izmantoja metāla darba funkciju. Izstādīto elektronu maksimālā kinētiskā enerģija bija atkarīga no krītošā fotona biežuma un darba funkcijas. KE max = hf - φ. Metāla darba funkciju var interpretēt kā minimālo saites enerģiju vai virsmas elektronu saites enerģiju. Ja krītošo fotonu enerģija ir vienāda ar darba funkciju, atbrīvoto elektronu kinētiskā enerģija būs nulle.
Kāda ir atšķirība starp darba funkciju un sliekšņa biežumu?
• Darba funkciju mēra džoulos vai elektron voltos, bet sliekšņa frekvenci mēra hercos.
• Darba funkciju var tieši piemērot fotoelektriskā efekta Einšteina vienādojumam. Lai piemērotu sliekšņa frekvenci, frekvence jāreizina ar dēļu konstanti, lai iegūtu atbilstošo enerģiju.
