Statiskā berze pret kinētisko berzi
Statiskā berze un kinētiskā berze ir divas berzes formas. Berze ir ļoti svarīgs jēdziens, runājot par cieto ķermeņu mehānikas jomu. Berze tiek uzskatīta par vienu no galvenajiem mehānisko enerģijas zudumu cēloņiem. Tāpēc, lai izstrādātu efektīvākas iekārtas enerģijas taupīšanai, ir nepieciešama laba berzes izpratne. Neatkarīgi no tā, vai tā ir statiska vai kinētiska, mūsu ikdienas dzīvē ir būtiska loma. Ja tā nav berze, mēs vienkārši nevarētu staigāt vai pat paķert karoti. Izpratne par berzi ir ļoti svarīga tādās jomās kā mašīnbūve, automobiļu inženierija, fizika un pat dzīvības zinātnes. Šajā rakstā mēs apspriedīsim, kas ir statiskā un kinētiskā berze, to definīcijas, kā tās rodas, to līdzības,kādi faktori ietekmē statisko un kinētisko berzi un visbeidzot to atšķirības.
Statiskā berze
Lai saprastu, kas ir statiskā berze, vispirms ir jāsaprot berzes jēdziens kopumā. Berze var notikt jebkurā vidē. Tā ir mediju pretestība salīdzinoši kustīgam objektam vai objektam, kurš mēģina pārvietoties. Statiskā berze ir sausas berzes apakšnodaļa. Kad divi cieti priekšmeti pieskaras viens otram, rodas spēks, kas pretojas abu seju relatīvajai kustībai. Galvenais šīs pretestības cēlonis ir abu seju nevienmērīgums. Šīm sejām ir maz virsotņu mikroskopiskajā līmenī. Kad vienas virsmas smailes nonāk otras virsmas ielejās, šie objekti mēdz bloķēties, ierobežojot relatīvo kustību. Ja objektam, kas novietots uz līdzenas virsmas, tiek piešķirts spēks, kas ir paralēls plaknei, objekts nekustēsies. Tas ir saistīts ar statisko berzi. Pēc spēka līdzsvara principastatiskā berze ir vienāda ar pielietoto spēku. Sausai berzei ir trīs galvenie likumi. Amontona pirmais likums saka, ka berzes spēks ir tieši proporcionāls pielietotajai slodzei. Amontonas otrais likums saka, ka berzes spēks nav atkarīgs no kontakta zonas. Trešajā likumā aplūkota kinētiskā berze. Var formulēt, ka berzes spēks ir vienāds ar normālo spēku pret virsmu, reizinot ar proporcionalitātes konstanti. Tomēr, tā kā berze ir vienāda ar pielietoto spēku, proporcionalitātes konstante mainās atkarībā no pielietotā spēka, šo proporcionalitātes konstanti sauc par berzes koeficientu. Statiskajai berzei ir maksimālā vērtība, un tāpēc tas ir statiskais berzes koeficients. Objekta pārvietošanai nepieciešams spēks, kas ir lielāks par maksimālo berzes spēku. Sausai berzei ir trīs galvenie likumi. Amontona pirmais likums saka, ka berzes spēks ir tieši proporcionāls pielietotajai slodzei. Amontonas otrais likums saka, ka berzes spēks nav atkarīgs no kontakta zonas. Trešajā likumā aplūkota kinētiskā berze. Var formulēt, ka berzes spēks ir vienāds ar normālo spēku pret virsmu, reizinot ar proporcionalitātes konstanti. Tomēr, tā kā berze ir vienāda ar pielietoto spēku, proporcionalitātes konstante mainās atkarībā no pielietotā spēka, šo proporcionalitātes konstanti sauc par berzes koeficientu. Statiskajai berzei ir maksimālā vērtība, un tāpēc tas ir statiskais berzes koeficients. Objekta pārvietošanai nepieciešams spēks, kas ir lielāks par maksimālo berzes spēku. Sausai berzei ir trīs galvenie likumi. Amontona pirmais likums saka, ka berzes spēks ir tieši proporcionāls pielietotajai slodzei. Amontonas otrais likums saka, ka berzes spēks nav atkarīgs no kontakta zonas. Trešajā likumā aplūkota kinētiskā berze. Var formulēt, ka berzes spēks ir vienāds ar normālo spēku pret virsmu, reizinot ar proporcionalitātes konstanti. Tomēr, tā kā berze ir vienāda ar pielietoto spēku, proporcionalitātes konstante mainās atkarībā no pielietotā spēka, šo proporcionalitātes konstanti sauc par berzes koeficientu. Statiskajai berzei ir maksimālā vērtība, un tāpēc tas ir statiskais berzes koeficients. Objekta pārvietošanai nepieciešams spēks, kas ir lielāks par maksimālo berzes spēku. Amontona pirmais likums saka, ka berzes spēks ir tieši proporcionāls pielietotajai slodzei. Amontonas otrais likums saka, ka berzes spēks nav atkarīgs no kontakta zonas. Trešajā likumā aplūkota kinētiskā berze. Var formulēt, ka berzes spēks ir vienāds ar normālo spēku pret virsmu, reizinot ar proporcionalitātes konstanti. Tomēr, tā kā berze ir vienāda ar pielietoto spēku, proporcionalitātes konstante mainās atkarībā no pielietotā spēka, šo proporcionalitātes konstanti sauc par berzes koeficientu. Statiskajai berzei ir maksimālā vērtība, un tāpēc tas ir statiskais berzes koeficients. Objekta pārvietošanai nepieciešams spēks, kas ir lielāks par maksimālo berzes spēku. Amontona pirmais likums saka, ka berzes spēks ir tieši proporcionāls pielietotajai slodzei. Amontonas otrais likums saka, ka berzes spēks nav atkarīgs no kontakta zonas. Trešajā likumā aplūkota kinētiskā berze. Var formulēt, ka berzes spēks ir vienāds ar normālo spēku pret virsmu, reizinot ar proporcionalitātes konstanti. Tomēr, tā kā berze ir vienāda ar pielietoto spēku, proporcionalitātes konstante mainās atkarībā no pielietotā spēka, šo proporcionalitātes konstanti sauc par berzes koeficientu. Statiskajai berzei ir maksimālā vērtība, un tāpēc tas ir statiskais berzes koeficients. Objekta pārvietošanai nepieciešams spēks, kas ir lielāks par maksimālo berzes spēku. Trešajā likumā aplūkota kinētiskā berze. Var formulēt, ka berzes spēks ir vienāds ar normālo spēku pret virsmu, reizinot ar proporcionalitātes konstanti. Tomēr, tā kā berze ir vienāda ar pielietoto spēku, proporcionalitātes konstante mainās atkarībā no pielietotā spēka, šo proporcionalitātes konstanti sauc par berzes koeficientu. Statiskajai berzei ir maksimālā vērtība, un tāpēc tas ir statiskais berzes koeficients. Objekta pārvietošanai nepieciešams spēks, kas ir lielāks par maksimālo berzes spēku. Trešajā likumā aplūkota kinētiskā berze. Var formulēt, ka berzes spēks ir vienāds ar normālo spēku pret virsmu, reizinot ar proporcionalitātes konstanti. Tomēr, tā kā berze ir vienāda ar pielietoto spēku, proporcionalitātes konstante mainās atkarībā no pielietotā spēka, šo proporcionalitātes konstanti sauc par berzes koeficientu. Statiskajai berzei ir maksimālā vērtība, un tāpēc tas ir statiskais berzes koeficients. Objekta pārvietošanai nepieciešams spēks, kas ir lielāks par maksimālo berzes spēku.šī proporcionalitātes konstante ir pazīstama kā berzes koeficients. Statiskajai berzei ir maksimālā vērtība, un tāpēc tas ir statiskais berzes koeficients. Objekta pārvietošanai nepieciešams spēks, kas ir lielāks par maksimālo berzes spēku.šī proporcionalitātes konstante ir pazīstama kā berzes koeficients. Statiskajai berzei ir maksimālā vērtība, un tāpēc tas ir statiskais berzes koeficients. Objekta pārvietošanai nepieciešams spēks, kas ir lielāks par maksimālo berzes spēku.
Kinētiskā berze
Kinētiskā berze rodas, kad divi pieskāries objekts pārvietojas viens pret otru. Kulona likums saka, ka kinētiskā berze nav atkarīga no slīdēšanas ātruma. Tiek novērots, ka kinētiskā berze ir nedaudz mazāka par maksimālo statisko berzi. Tas izraisa nelīdzsvarotības sajūtu, kad objekts sāk kustēties. Kinētiskā berze uz katras virsmas vienmēr ir pretēja kustības virzienam.
Kāda ir atšķirība starp statisko berzi un kinētisko berzi?
• Statiskā berze rodas, kad divi objekti ir mierā viens pret otru, bet kinētiskā berze rodas, kad divi pārvietojas viens pret otru.
• Kinētiskā berze ir mazāka par maksimālo statisko berzi.
• Statiskā berze var būt nulle, bet kinētiskā - praktiski.
