Galvenās atšķirības - farss pret komēdiju
Komēdija ir dramatisks darbs, kas cilvēkiem liek smieties. Dažu komēdiju mērķis ir tikai radīt smieklus, savukārt dažu mērķis ir atmaskot un kritizēt sabiedrības netikumus un blēņas, vienlaikus radot smieklus. Farss ir komēdijas veids, kam raksturīgas ļoti pārspīlētas un komiskas situācijas, kā arī rupji un viendimensionāli raksturojumi. Tam nav cita mērķa kā smieklu radīšana. Šī ir galvenā atšķirība starp farsu un komēdiju.
Kas ir farss?
Farss ir zemas formas komēdija. To var definēt kā komisku dramatisku darbu, kurā tiek izmantotas bufetes un zirgu spēles, un parasti tas ietver rupju raksturojumu un smieklīgi neticamas situācijas. Kā liecina šī definīcija, farss ietver pārspīlētas un smieklīgas situācijas un viendimensionālas rakstzīmes. Farss sižetā bieži var būt daudz pagriezienu un nejaušu notikumu, tostarp kļūdainas identitātes un pārpratumi. Šāda veida komēdijas, lai radītu humoru, balstās uz tīšu absurdu, fizisku humoru, nejaukiem jokiem utt. Farss galvenais mērķis ir radīt smieklus un izklaidēt publiku.
Fārmas var izveidot gan teātrim, gan kinoteātrim. Tādas filmas kā “Tikai mājās”, “Trīs stūgi”, “Paģiras” var saukt par farsiem. Farsiskās lugas ietver Viljama Šekspīra, “Kļūdu komēdija”, “Iedarbinātā ciršana”, Džo Ortona “Ko redzēja sulainis”, Maikla Fraija “Trokšņu izslēgšana”, Marka Kamoleti “Boeing-Boeing” ir daži farsu lugu piemēri.
Kas ir komēdija?
Komēdija ir dramatisks darbs, kas ir viegls un bieži vien humoristisks un kurā parasti ir laimīgas beigas. Komēdija būtībā ir dramatisks darbs, kas liek skatītājiem smieties. Ir divi pamata komēdiju veidi, kurus var klasificēt kā komēdiju ar augstu un zemu līmeni.
Augsto komēdiju raksturo smalks raksturojums, asprātīgs dialogs, ironija un satīra. Tas ir izsmalcināts pēc būtības un koncentrējas uz cilvēka rakstura neatbilstībām un neatbilstībām. Šāda veida komēdiju mērķis nav tikai izklaidēt publiku; tā mērķis ir arī darboties kā sociāla kritika. Satīra un manieres komēdija ir augstas komēdijas piemēri. Tādi literāri darbi kā Aleksandra Pāvesta “Slēgšanas izvarošana”, Oskara Vailda “Earnest svarīgums” un “Lēdijas Vindermeres fans” ir izcilas komēdijas piemēri.
Zemu komēdiju raksturo humoristiskas vai farsiskas situācijas, absurds, fiziska darbība un bieži vien nejauki vai vulgāri joki. Tas pēc būtības nav nopietns un nepiesaista intelektu. Šāda veida komēdijas mērķis ir tikai izklaidēt publiku; tam nav augstāka mērķa. Farss, parodija un burleska ir zemas komēdijas piemēri.
Kāda ir atšķirība starp Farsu un Komēdiju?
Definīcija:
Farss ir vieglprātīga komēdija, kas parasti ietver rupju raksturojumu un smieklīgi neticamas situācijas.
Komēdija ir dramatisks darbs, kas ir viegls un bieži humoristisks un kurā parasti ir laimīgas beigas.
Komēdijas veids:
Farss ir zemas komēdijas veids.
Komēdiju var klasificēt kā augstu komēdiju un zemu komēdiju.
Mērķis:
Farsas mērķis ir likt publikai pasmieties.
Komēdija var atklāt sabiedrības netikumus un blēņas, vienlaikus radot smieklus.
Metodes:
Farss smieklu radīšanai izmanto absurdus, vulgārus jokus, fiziskas darbības.
Lai radītu smieklus, komēdija var izmantot asprātību, satīru, ironiju, kā arī sitienu un farsu.
Attēla pieklājība: “Mērķauditorija bauda Stallmana jokus” Autors: Wikimania2009 Damián Buonamico - sākotnēji ievietots vietnē Flickr, jo auditorija bauda Stallmana jokus (CC BY 3.0), izmantojot kopējo Wikimedia “ShrewKatePetrucio”. Autors: Smatprt - Pašu darbs (CC BY-SA 3.0), izmantojot Commons Wikimedia
