Bezsamaņa vs Zemapziņa
Bezsamaņā un zemapziņā bieži tiek izmantoti savstarpēji aizstāti, lai gan starp neapzināto un zemapziņu ir atšķirības. Psiholoģijā mūsu prāts ir sadalīts 3 galvenajās daļās. To uzskaitīšana no prāta virsmas līdz dziļumam; viņi ir apzināti, zemapziņā un neapzināti. Daudzi psihologi tos ir definējuši dažādos veidos, un medicīniskajā terminoloģijā “neapzināts” piešķir pavisam citu nozīmi.
Bez samaņas
Medicīnas ziņā bezsamaņā ir psihisks stāvoklis, kad persona nereaģē uz ārējiem stimuliem. Šo stāvokli nevajadzētu sajaukt ar mainītu apziņu, piemēram, miegu vai hipnotisku stāvokli. Cilvēka bezsamaņā var būt daudz iemeslu, piemēram, smadzeņu traumas, sirdsdarbības apstāšanās, alkohola un nomierinošas zāles un nogurums. Psiholoģiskajā ziņā bezsamaņa ir cilvēka prāta dziļākais posms. Šim posmam nav viegli piekļūt, un tas darbojas kā domu slānis, kas absorbē apspiestās atmiņas; ne vienmēr slikti. Lai zinātu neapzinātas atmiņas, nepieciešama īpaša terapija. Pēc Karla Junga bezsamaņā prāts ir sadalīts 2 daļās. Viens ir personīgais bezsamaņā, kurā ir visas personiskās atmiņas, un otrs ir kolektīvs bezsamaņā,kas satur kopīgas idejas ikvienam, neatkarīgi no viņa izcelsmes vai kultūras. Bezsamaņu viņš skaidro arī kā sociāli nepieņemamu domu, sāpīgu atmiņu, slēptu vēlmju un vēlmju uzglabāšanu utt.
Zemapziņa
Zemapziņa ir prāta posms starp apzinātu prātu un neapzinātu prātu. Tam nav precīzas definīcijas. Zemapziņa ir viegli pieejama salīdzinājumā ar bezsamaņā esošo, jo atmiņas, kuras tas glabā, nav ļoti dziļas. Ir atklāts, ka ar zemapziņu var manipulēt, izmantojot īpašas metodes, lai veicinātu personīgos panākumus.
Zemapziņa psihoanalītiskajā rakstā nav termins, jo tas ir maldinošs un to var nepareizi saprast kā neapzinātu prātu. Var droši teikt, ka zemapziņā atrodas apzinātā prāta absorbētā informācija un, kad apzināts prāts pārslogo, tas tiek noglabāts zemapziņā, lai to vēlāk izmantotu. Tajā ietvertā informācija, iespējams, nav labi organizēta, un tāpēc tai ir nepieciešama kognitīva apstrāde, pirms apzinīgais prāts to kaut kam iztērē. Piemēram, mēģinājums atsaukt tālruņa numuru var aizņemt kādu laiku un atcerēties noteiktus gadījumus vai savienojumus ar šo konkrēto numuru, taču ar zināmu piepūli cilvēks var secīgi atcerēties numurus, jo tas tika apglabāts zemapziņā. Kad cilvēks izmanto atmiņu vai informāciju, kas saistīta ar zemapziņu, mēs uzskatām, ka tā darbojas “instinktīvi”.
Bezsamaņa vs Zemapziņa
• neapzināts prāts ir dziļākais prāta posms, un zemapziņa ir posms starp apzināto prātu un neapzināto prātu.
• Bezapziņas prātā ir apspiestas domas un atmiņas, piemēram, traumatiska pieredze, sociāli nepieņemamas domas, visdziļākie sapņi un vēlmes utt., Bet zemapziņas prātā ir informācija, kas tiek saglabāta, kad apzinātajam prātam rodas pārslodze, un vēlas saglabāt vēlākai lietošanai.
• Pie neapzināta prāta ir grūti piekļūt, jo cilvēka izpratne par to, kas tajā glabājas, ir ļoti zema, bet zemapziņai ir samērā viegli piekļūt.
• Lai kaut ko uzzinātu vai izceltu no bezsamaņas, ir nepieciešama īpaša terapija un paņēmieni, savukārt, lai kaut ko izceltu no zemapziņas, var paiet zināms laiks un mazliet prāta vētras, lai gan salīdzinoši pūles ir mazākas.
