Demokrātija pret komunismu
Demokrātija ir pārvaldības sistēma, kas ir ļoti populāra visā pasaulē. Dažās pasaules valstīs tiek izmantota cita politiskā un sociālā ideoloģija, ko sauc par komunismu. Pasaule bija piedzīvojusi komunisma un aukstā kara laikmeta uzplaukumu un kritumu, kad pasaule bija sadalīta pa šiem diviem blokiem. Vienmēr ir bijušas diskusijas par to, vai demokrātija vai komunisms ir labāks cilvēkiem, kuriem nav skaidras atbildes. Lai gan demokrātija, šķiet, pieaug un komunisms mazinās, it īpaši līdz ar Padomju Savienības krišanu, ir cilvēki, kuri uzskata, ka komunisms ir labāks par demokrātiju. Abām ideoloģijām piemīt atšķirības, kas tiks uzsvērtas šajā rakstā.
Demokrātija
Demokrātiju tauta raksturo arī kā likuma varu vai tautas valdīšanu. Pretstatā vecajai aristokrātijas sistēmai, kur karaļa vai monarha vārds bija pēdējais vārds un zemes likums, demokrātijā pastāv sistēma, kurā cilvēki ievēl paši savus pārstāvjus. Šie pārstāvji dodas uz likumdošanas asamblejām, un partija, kurai ir vairāk pārstāvju vai kurai ir vairākums, veido valdību. Valdībai ir izpildvara valsts un tautas pārvaldībai saskaņā ar likumiem, kurus pārstāvji izstrādājuši likumdevēju asamblejās.
Demokrātija ir sistēma, kas cilvēkiem dod balsi viņu pārstāvju formā, kuri cenšas piepildīt savus centienus un cerības, pieņemot likumus, kas ir cilvēku interesēs. Brīvības un brīvības principi ir raksturīgi demokrātiskai iekārtai, un visiem cilvēkiem saskaņā ar likumu ir vienādas tiesības. Pastāv rakstiska konstitūcija, un valdībai ir ierobežotas pilnvaras, ko paredz šīs konstitūcijas noteikumi. Valdība tiek kontrolēta, lai kontrolētu valdību, un sistēmas tiesu sistēmai ir svarīga loma demokrātijā.
Komunisms
Komunisms drīzāk ir sociālā un ekonomiskā teorija, nevis politiskā ideoloģija, jo tas tic aktīvu taisnīgai sadalei starp iedzīvotājiem. Komunisms tic, ka jāveido sabiedrība bez klases, kur visi indivīdi ir vienādi un neviens nav pārāks par otru. Tas ir nosacījums, kuru cenšas panākt, ražošanas līdzekļus paturot valdības kontrolē. Ne tikai ražošana, bet arī izplatīšana paliek valdības rokās, lai neviens nedabūtu vairāk par citiem. Notiek cilvēku personisko tiesību ierobežošana, lai uzsvaru liktu uz kopējo labumu, un valdībai ir lielāka vara, iejaukties pilsoņu dzīvē.
Komunisms ir sistēmas veids, kas nonāca praksē, lai īstenotu izcilu filozofu Karla Marksa un Ļeņina teorijas. Šie domātāji uzskatīja, ka neierobežota brīvība ļāva dažiem cilvēkiem uzkrāt resursus un bagātību, kas daudziem atņēma pamatvajadzības. Tāpēc komunisms attur no aktīvu privātīpašuma, jo uzskata, ka īpašumtiesības uz ražošanas līdzekļiem valsts rokās radīs sabiedrību bez klases, jo izplatīšana būs balstīta uz vajadzībām.
Kāda ir atšķirība starp demokrātiju un komunismu?
• Demokrātija ir politiska ideoloģija un pārvaldes sistēma, turpretī komunisms vairāk ir sociāla un ekonomiska kārtība.
• Demokrātija ir likuma vara, turpretī komunisms ir bezklases sabiedrības veidošana, kur visi ir vienlīdzīgi.
• Komunismā netiek atbalstīta privātīpašuma darbība, un ražošanas un izplatīšanas līdzekļi paliek valdības ziņā. No otras puses, demokrātijā tiek veicināta uzņēmējdarbība, un privātīpašums tiek uzskatīts par labu sabiedrībai.
• Valdība komunismā ir visaugstākā, turpretī valdībai ir ierobežotas pilnvaras demokrātijā.
• Demokrātija ļauj cilvēkiem izvēlēties savu pārstāvi, kurš pieņem likumus tautai.
• Kad komunisms bija visaugstākajā līmenī, pasaule saskatīja spriedzi starp demokrātiskām valstīm un sociālistu blokiem.
• Komunisma krišana līdz ar Padomju Savienības sabrukumu ir novedusi pie tā, ka komunisms paliek tikai dažās kabatās, turpretī demokrātija kļūst arvien populārāka visā pasaulē.
