Sekulārisms pret kapitālismu
Sekulārisms un kapitālisms ir divi dažādi jēdzieni, par kuriem mūsdienās tiek runāts daudz. Abas domu sistēmas vai principi ir stabi, jo sekulārisms ir veids, kā uz lietām skatīties pasaulīgi, nevis pamatojoties uz viņu reliģiskajām piederībām. No otras puses, kapitālisms ir ekonomiska sistēma, kas raksturīga rietumu pasaulei, kur tiek praktizēta un sludināta ražošanas līdzekļu privātīpašums. Šis raksts mēģina izcelt abus jēdzienus, lai skaidri parādītu atšķirības starp sekulārismu un kapitālismu.
Sekulārisms
Sekulārisms ir jēdziens, kas ir piemērojams indivīdiem, bet galvenokārt tiek izmantots valdību kontekstā. Laicīgais ir vārds, kas raksturo valsti, kas sevi šķir no reliģijas, kuru praktizē tās tauta. Reliģija ir tēma, kas caurvij visus mūsu dzīves aspektus, un mēs vienmēr neesam tālu no reliģijas. Tomēr ir gadījumi vai darbības, kam ir laicīgs raksturs, piemēram, kad mēs ēdam vai guļam.
Valsts var izvēlēties būt reliģiska vai arī pasludināt sevi par laicīgu, piešķirot vienādu nozīmi visām reliģijām, kuras praktizē tās pilsoņi. Indija ir galvenais sekulārisma piemērs, kur valsts ir laicīga un nediskriminē pēc reliģijas vai tautas ticības principiem. Visas reliģijas ir vienādas valsts acīs neatkarīgi no tā, vai tā ir vairākuma vai mazākumtautību reliģija.
Kapitālisms
Kapitālisms ir jēdziens ekonomikā, kas veicina ražošanas līdzekļu privātu īpašumtiesības. Tas ir krasā pretrunā ar sociālismu, kur visi ir vienādi, un nevienam nav atļauts gūt lielāku peļņu, nekā viņam nepieciešams.
Kapitālisms motivē cilvēkus smagi strādāt, lai nopelnītu lielāku peļņu, savukārt peļņas gūšana tiek nosodīta sociālismā un komunismā. Katram pilsonim tiek dotas vienlīdzīgas iespējas augt, un brīvie tirgi ir jebkuras kapitālistiskas valsts galvenā iezīme. Brīvie tirgi nozīmē, ka pastāv pieprasījuma un piedāvājuma likums, un patērētāji var brīvi izvēlēties konkrētu produktu, nevis citus produktus.
Sekulārisms pret kapitālismu
• Sekulārisms ir likuma norma, kurā valsts neiejaucas reliģiju lietās
• Kapitālisms ir sociālekonomiska teorija, kas tic indivīda tiesībām pār valsts tiesībām
• Kapitālistiska valsts var būt laicīga vai reliģiska atkarībā no tās izvēles un apstākļiem
• Kapitālisms drīzāk ir ekonomikas teorija, savukārt sekulārisms ir vairāk instruments, kas izstrādāts, lai reliģiju atturētu no pārvaldes
Nav ideālas vai ideālas pārvaldības sistēmas, kā arī nav ideālas ekonomikas teorijas, neskatoties uz to, ka daudzās pasaules vietās komunisms ir kritis no žēlastības