Rīcība pret melošanu
Rīcībai un melošanai ir dažas līdzības, tāpēc cilvēki tiek sajaukti ar šo divu vārdu lietošanu. Melošana ir izlikšanās un nepatiesība. Mēs visi sākam melot bērnībā, kaut arī mums vienmēr māca patiesības tikuma nozīmi. Rīcība, kā mēs visi zinām, ir par to, ka cilvēks mēģina izlikties kā varonis, kuru viņš spēlē uz ekrāna. Savā ziņā tēlošana līdzinās melošanai. Abi mēģina pārliecināt auditoriju, vērpjot nepatiesību un ievedot cilvēkus slazdā. Gan aktierspēle, gan melošana izpildītāju nostāda pozīcijā, kurā viņš nekontrolē sevi un ne gluži sevi. Bet ir arī pārsteidzošas atšķirības starp aktiermākslu un melošanu, kuras mēs sapratīsim šīs īsās diskusijas laikā.
Aktieris ir fantastisks melis, savukārt melis - fantastisks aktieris. Bet aktieris melo sava varoņa dēļ, ko spēlē, kamēr melis melo pats. Aktierspēle ir māksla, un, lai gan gan aktieris, gan publika zina, ka aktieris melo un tikai attēlo varoni, viņus vedina domāt, ka aktieris patiešām ir ekrāna varonis. Aktieris izmanto visas savas prasmes un aktiera talantu, lai pārliecinātu publiku, ka viņš ir attēlotais varonis un runājamās līnijas nāk tieši no viņa sirds. Viņš liek auditorijai smieties, kad viņš smejas un raud, kad viņš raud. Viņš var likt auditorijai sērot, kad viņš mirst uz ekrāna. Ja aktieris to visu var, viņš ir drausmīgs melis. Filmas beigāsauditorija saprot par meliem, kādos viņi ir ieslodzīti, un viņi novērtē aktiera radošumu un talantu.
Ja bērns kavējas sasniegt skolu, viņš melo un izliekas par apstākļiem, kas viņu noveda pie skolotāja. Šeit viņš arī dara to pašu, ko aktieris dara filmā. Vienīgā atšķirība ir tāda, ka meli notiek reālajā dzīvē, turpretī aktieru darbība tiek veikta mērķtiecīgi, lai spēlētu kādu varoni. Patiesā atšķirība slēpjas nodomā. Kad dodamies skatīties filmu, mēs zinām, ka aktieris melo un tikai izliekas par to, kas viņš nav, bet mēs tam esam gatavi un pat maksājam redzēt aktieri melojam. Aktieris ir profesionālis, un mēs maksājam viņam algas, kad dodamies skatīties filmu. No otras puses, melošana notiek reālās dzīves situācijās, un nav iestatījumu, kostīmu un režisora, kas liktu cilvēkiem melot.
Otra ievērojamā atšķirība ir tāda, ka aktierspēles gadījumā mēs zinām, ka aktieris melo, bet mēs pieņemam faktu un pat par to maksājam, turpretī melošanas gadījumā mēs neesam gatavi un meli ņemam pēc nominālvērtības.
Kopsavilkums
• Melošana un aktiermeistarība ir gandrīz līdzīgas lietas
• Darbība liek aktierim izlikties, ka viņš ir varonis, turpretī melošana notiek reālajā dzīvē
• Patiesā atšķirība slēpjas nodomā. Mēs zinām, ka aktieris melo, bet esam tam gatavi un pat maksājam, lai redzētu viņu uzstājamies, turpretī mēs neesam gatavi melot reālajā dzīvē
