Galvenā atšķirība starp rRNS un mRNS ir tāda, ka rRNS ir svarīga, lai ražotu ribosomu olbaltumvielas, kas katalizē aminoskābju salikšanu olbaltumvielu ķēdēs, savukārt mRNS ir svarīga DNS kodētās ģenētiskās informācijas pārnēsāšanai, lai ražotu specifisku olbaltumvielu trīs burtu ģenētiskā kodā.
Nukleīnskābes ir dzīvības operatori, kas var kontrolēt gandrīz katru darbību, kas saistīta ar dzīvi. Ir divi galvenie nukleīnskābju veidi, piemēram, DNS (dezoksiribozes nukleīnskābe) un RNS (ribozes nukleīnskābe). DNS notiek kā viena veida, savukārt RNS notiek kā trīs galvenie veidi, proti, kurjera RNS (mRNS), pārneses RNS (tRNS) un ribosomu RNS (rRNS), pamatojoties uz to funkciju un rašanās vietu. Visi trīs RNS veidi ir gan prokariotos, gan eikariotos, un tiem ir ārkārtīgi liela nozīme olbaltumvielu sintēzē, jo tie ir nepieciešami, lai izveidotu pareizu aminoskābju secību, kas kodēta DNS. Visi trīs RNS veidi darbojas atšķirīgi, bet olbaltumvielu sintēzē pilda sadarbības funkcijas. Šī raksta mērķis ir izpētīt gan rRNS, gan mRNS īpašības, vienlaikus uzsverot atšķirību starp rRNS un mRNS.
