Galvenā atšķirība starp rentgenstaru difrakciju un elektronu difrakciju ir tāda, ka rentgenstaru difrakcija ietver krītošā rentgenstara difrakciju dažādos virzienos, savukārt elektronu difrakcija ietver elektronu kūļa traucējumus.
Gan rentgena, gan elektronu difrakcija ir analītiskas metodes, kuras mēs varam izmantot vielas izpētei. Vēl viena šāda tehnika ir neitronu difrakcija. Šīs metodes atklāj matērijas kristālu struktūras. Tāpēc šo metožu pielietojums ir cietvielu fizikā un ķīmijā.