Konsultācijas vs psihoterapija
Konsultācijas un psihoterapiju bieži uzskata par sinonīmiem, kaut arī starp tām pastāv atšķirības. Ir taisnība, ka konsultēšanas un psihoterapijas priekšmets var pārklāties. Tomēr konsultācijas un psiholoģija atšķiras. Konsultēšana attiecas uz procesu, kurā konsultants un konsultants cenšas rast risinājumus problēmai, ar kuru saskaras konsultants. Tas drīzāk ir ieteikums, nevis padoms. Savukārt psihoterapija ir arī process, kurā terapeits un klients cenšas rast problēmas risinājumus. Tomēr atšķirībā no konsultēšanas, kur uzmanība tiks pievērsta individuālām problēmām, psihoterapeits ir vairāk ieinteresēts izprast un rast risinājumus hroniskām problēmām un dažādiem traucējumiem. Izmantojot šo rakstu, izskatīsim atšķirības starp konsultēšanu un psihoterapiju.
Kas ir konsultēšana?
Konsultēšana attiecas uz procesu, kurā konsultants vadītu konsultāciju ar nolūku rast risinājumus problēmai, ar kuru saskaras konsultants. Konsultants nevis konsultēja, bet konsultēja visu procesu. Konsultācijas ļauj indivīdam apskatīt savu problēmu dažādos aspektos. Parasti tas ir padomdevēja uzdevums. Viņš radītu gaisotni, kurā konsultants iemācās izpētīt visas savas iespējas, pirms tiek pieņemts risinājums vai lēmums. Šo risinājumu nesniedz konsultants, bet gan pats konsultants, jo konsultants tikai vadīs indivīdu. Konsultējot, ir ļoti svarīgi, lai konsultants ievērotu ētikas kodeksu, kura konfidencialitāti izturas ar vislielāko cieņu. Tā kā konsultējot konsultants atklāj savu personīgo informāciju,konsultantam jāsaglabā konfidencialitāte.
Saskaņā ar humānistisko psiholoģiju konsultantam ir jāattīsta noteiktas īpašības, kas ļaus viņam pēc iespējas labāk palīdzēt klientam. Empātija un beznosacījumu pozitīva attieksme ir divas galvenās īpašības, kas konsultantam jāattīsta. Empātija attiecas uz spēju saprast citu cilvēku no viņa perspektīvas; to sauc arī par “iekļūšanu otra cilvēka apavos”. Tas ļauj personai apskatīt savu perspektīvu. Bet konsultantam arī nevajadzētu emocionāli iesaistīties šajā jautājumā un būt objektīvam. Arī konsultantam nevajadzētu būt nosodošam un kritiskam. Gluži pretēji, viņam jābūt patiesam ar klientu.
Empātija ir viena no galvenajām konsultanta īpašībām
Kas ir psihoterapija?
Psihoterapija attiecas uz dziedināšanas procesu, kas ļauj klientam izlabot nepareizi pielāgotu uzvedību. Tomēr atšķirībā no salīdzinoši īsām konsultācijām psihoterapija ir ilgāka ārstēšana. Galvenais uzsvars uz psihoterapiju pārsniedz indivīda ikdienas jautājumus hroniskās garīgās un fiziskajās problēmās. Psihoterapijā var iekļaut konsultāciju sesijas, bet ne otrādi. Tas ir tāpēc, ka psihoterapeits var veikt konsultācijas. Tomēr konsultants nevar veikt psihoterapijas. Arī psihoterapeitam ir nepieciešamas vairāk prasmju nekā padomdevējam, jo viņam padziļināti jāizpēta tādi jautājumi kā bezsamaņā. Tas uzsver, ka jēdzienus konsultēšana un psihoterapija nevar izmantot savstarpēji aizstājami.
Kāda ir atšķirība starp konsultēšanu un psihoterapiju?
• Konsultāciju (konsultāciju) un psihoterapijas definīcija:
• Konsultēšana attiecas uz procesu, kurā konsultants vadītu konsultāciju ar nolūku rast risinājumus problēmai, ar kuru saskaras konsultants, kas galvenokārt ir saistīta ar ikdienas dzīvi.
• Psihoterapija ir dziedināšanas process, kurā terapeits un klients cenšas rast hroniskas problēmas risinājumus, kas var būt emocionāli vai fiziski.
• Fokuss:
• Konsultācijas koncentrējas uz indivīda ikdienas jautājumiem.
• Psihoterapija pārsniedz cilvēka ikdienas problēmas hroniskās garīgās un fiziskajās problēmās.
• Ilgums:
• Konsultāciju ilgums ir īss.
• Psihoterapijā ilgums ir daudz ilgāks.
• Prasmes:
• Psihoterapeitam ir vairāk prasmju, salīdzinot ar konsultantu, jo tas pārsniedz pamata konsultēšanas prasmes.
• Psihoterapeits var vadīt konsultācijas, bet konsultants nevar veikt psihoterapijas.
• Konsultācijas un psihoterapija:
• Konsultāciju var iekļaut psihoterapijā, bet psihoterapiju nevar iekļaut konsultēšanā.
Attēli Pieklājība:
- Džo Hautona konsultācijas (CC BY 2.0)
- Bliusa psihoterapija (CC BY-SA 4.0)
