Reālisms pret optimismu
Uz reālismu un optimismu raugās kā uz diviem vārdiem, kas izsaka to pašu nozīmi. Patiesībā viņi tā nav. Viņiem ir zināma atšķirība, ja runa ir par to nozīmi un pieskaņu.
Reālisms aplūko apkārt esošās lietas tā, kā tas ir patiesībā. Savukārt optimisms skatās uz dzīves gaišāko pusi. Šī ir pamata atšķirība starp abiem vārdiem. Optimists aplūko varbūtību, ka kaut kas neiespējams notiks. No otras puses, reālists netic varbūtībai. Viņš uzskata lietas par to patieso vērtību.
Reālisms sastāv no lietas praktiskas risināšanas. Optimisms netic, ka lietas tiek risinātas praktiskā veidā. Optimista domas sakņojas dziļi labā, pat sliktajā. Īsāk sakot, var teikt, ka optimists redz labu pirms sliktā. Šī ir vissvarīgākā atšķirība starp reālismu un optimismu.
Reālists neļautu savai uztverei ņemt vērā situāciju realitāti, bet, no otras puses, piešķir lielāku nozīmi pasaules realitātei un tās notikumiem. Tādējādi tas nenozīmē, ka reālists ir pesimists. Ir ļoti svarīgi zināt, ka reālists šajā ziņā nav pesimists.
No otras puses, optimists, kurš sakņojas optimismā, meklē iespēju, kā laika gaitā viss uzlabosies. Viņš atšķirībā no pesimista neskatās uz lietu tumšāko pusi. Ļoti reti viņš padodas. Viņš vienmēr domā, ka var notikt kaut kas labāks, lai mainītu sliktāko dzīves situāciju. No otras puses, reālisms netic iztēlei. Optimisms tomēr tic iztēlei. Šīs ir būtiskās atšķirības starp reālismu un optimismu.
