Džainisms pret hinduismu
Džainisms un hinduisms ir divas pasaules reliģijas, kas savā starpā parāda atšķirības attiecībā uz viņu jēdzieniem, reliģisko pārliecību un tamlīdzīgi. Džainismam ir dibinātājs Vardhamana Mahavirā, savukārt hinduismam šajā jautājumā nav dibinātāja. Tiek teikts, ka tā tic vispārējas pieņemšanas principiem, un tāpēc to sauc par Sanatana Dharma vārdu.
Džainisma pamati ir izskaidroti trīs lielos principos, proti, nevardarbība vai ahimsa, bez īpašumtiesībām vai apraigraha un absolūtisms vai anekanta. Nevardarbība, pēc Mahaviras domām, ir sava veida dieviete. Cilvēkam pret citām pasaules dzīvajām būtnēm jāizturas kā pret savējiem, un tāpēc pret viņiem vajadzētu izturēties ļoti draudzīgi un brālīgi. No otras puses, hinduisms uzsver dzīvo būtņu līdzsvara nozīmi.
Varnasrama Dharmas jeb kastu dalīšana ir hinduisma tekstos minētais pamatprincips. Saskaņā ar hinduismu ir četri varņi, un tie ir Brahmana, Kšatrija, Vaišja un Šudra. Ir arī četri cilvēka dzīves posmi, un tos sauc par Brahmačarjas posmu vai posmu pirms laulībām, Grihastha posmu vai posmu pēc laulībām, Vanaprastha posmu vai posmu, kad aiziet pensijā uz mežu pēc visu veidu pienākumu izpildes, un Sanjasas posms jeb atteikšanās no pasaulīgām lietām posms. Cilvēkam šajā dzīvē būtu jāveic visi šie posmi.
Cilvēkam ir paredzēts izglītoties Brahmancharya stadijā saskaņā ar hinduismu. Savukārt Jainsim nerunā par cilvēku dalīšanu dažādās klasēs. Arī tas nerunā par dažādiem cilvēka dzīves posmiem. No otras puses, džainisms runā par tikumību, ka nepiemīt. Tā sauc par nepiederēšanu ir pamata tikums, kas it kā piemīt katram cilvēkam. Šis tikums tiek dēvēts par nevardarbības papildinošo tikumu.
Džainisms bagātību, māju, apģērbu, ģimeni un paša ķermeni uzskata par mantu. Tajā pašā laikā arī cilvēks tos nevar pilnībā izmest, bet viņam jādzīvo bez jebkādas pieķeršanās viņiem. Viņam nevajadzētu tos uzskatīt par savu mantu, lai gan viņš to pagaidām izbauda. Tas ir džainisma pamatprincips.
No otras puses, hinduisms runā par dažādiem vīrieša pienākumiem viņa dzīvē. Tajā aprakstītas arī četru kastu dharmas. Brahmanam ir jāiesaistās Vēdu pētīšanā. Kšatrijai vajadzētu rūpēties par cilvēku kā zemes karaļa aizsardzību. Vaišijai vajadzētu rūpēties par biznesa pasauli. Šudrai vajadzētu kalpot pārējiem trim kastu veidiem. Tos sauc par Varnas Dharmām. Hinduisms saka, ka personai, kas pieder konkrētai kastai, nevajadzētu izpildīt citu kastu dharmas. Šāda veida darbība ir aizliegta.
No otras puses, džainisms nerunā par cilvēku šķiru pienākumiem. Par pienākumiem tā klusē, bet daudz runā tikai par tikumiem, kādi cilvēkam būtu jāpiešķir un jāpiedzīvo viņa dzīvē. Tas runā par indivīdu uzvedību un uzvedību. Džainisms uzstāj uz sabiedrības, kas nav ekspluatēta, izveidošanu. Tas veicina resursu dalīšanos ar vēlmi brīvi domāt par cilvēku labklājību. Tā tic garīgajai dievbijībai.
