Paralēlā vs perspektīvā projekcija
Cilvēki visu redz, izmantojot perspektīvo projekciju, kur vienmēr ir horizonts un punkts, kur viss izskatās mazs no attāluma, bet liels, ja ir tuvu. Šis projekcijas veids tiek izmantots zīmējumos, un tas patiešām ir lēts imitācija tam, kā reālā pasaule izskatītos, ja to uzzīmētu uz papīra. Citu metodi reālu vizuālo efektu iegūšanai uz papīra sauc par paralēlo projekciju. Šī metode ļoti atgādina tālu esoša objekta redzēšanu ar teleskopa palīdzību. Šī projekcija padara gaismas starus, kas nonāk acīs, gandrīz paralēlus, tādējādi zaudējot dziļuma efektu. Šāda veida projekcijas lielākoties izmanto izometriskie spēļu dzinēji.
Perspektīvā projekcija ir tāda veida zīmējums, kas grafiski tuvina trīsdimensiju objektus uz divdimensiju virsmas, piemēram, papīra. Šeit personas, kas zīmē līnijas uz papīra, galvenais nolūks ir radīt vizuālu uztveri pēc iespējas tuvāk reālajam objektam.
Kā stāstīts iepriekš, paralēla projekcija ir lēta reālās pasaules imitācija, jo tā ignorē visu punktu apjomu un ir saistīta ar vienkāršāko veidu, kā iegūt punktu uz ekrāna vai papīra. Šī iemesla dēļ paralēlās projekcijas ir ļoti viegli sasniedzamas, un tās labi aizstāj perspektīvo projekciju apstākļos, kad perspektīvā projekcija nav iespējama vai ja tā varētu izkropļot konstrukciju.
Atšķirība starp paralēlo projekciju un perspektīvo projekciju
Galvenā atšķirība starp perspektīvajām un paralēlajām projekcijām ir tāda, ka perspektīvajām projekcijām ir nepieciešams attālums starp skatītāju un mērķa punktu. Nelieli attālumi rada lieliskus perspektīvas efektus, savukārt lieli attālumi samazina šos efektus un padara tos maigus. Vienkāršāk sakot, paralēlajā projekcijā projekcijas centrs atrodas bezgalībā, savukārt perspektīvajā projekcijā projekcijas centrs atrodas punktā.
