Galvenā atšķirība starp potenciometrisko un konduktometrisko titrēšanu ir tāda, ka potenciometriskie titrējumi mēra potenciālu visā analītē, savukārt konduktometriskie titrējumi nosaka analizējamās vielas elektrolītisko vadītspēju.
Titrēšana ir analītisks paņēmiens, kurā mēs varam noteikt analizējamās vielas koncentrāciju. Šeit mums ir nepieciešams titrants, kas darbojas kā standartšķīdums ar zināmu koncentrāciju. Pēc šī titranta mēs varam noteikt nezināma šķīduma koncentrāciju. Turklāt ir dažādi titrēšanas veidi; redoksa titrēšana, potenciometriskā titrēšana, konduktometriskā titrēšana utt.
