Galvenā atšķirība - mehāniķis pret organisko solidaritāti
Mehāniskā un organiskā solidaritāte ir divi jēdzieni, kas parādās socioloģijas jomā, starp kuriem var noteikt galveno atšķirību. Šos jēdzienus pirmo reizi ieviesa Emilija Durkheima, galvenā socioloģijas figūra. Durkheims bija funkcionālists, kurš diezgan optimistiski vērtēja darba dalīšanu sabiedrībā. Viņa viedoklis ir iemūžināts grāmatā “Darba dalīšana sabiedrībā”, kas pirmo reizi tika publicēta 1893. gadā. Šajā grāmatā viņš iepazīstināja ar diviem jēdzieniem, kas pazīstami kā mehāniskā solidaritāte un organiskā solidaritāte. Galvenā atšķirība starp mehānisko un organisko solidaritāti ir tā, ka, lai gan mehāniskā solidaritāte ir redzama pirmsindustriālajās sabiedrībās, organiskā solidaritāte ir redzama rūpnieciskajās sabiedrībās.
Kas ir mehāniskā solidaritāte?
Solidaritātes jēdziens tiek izmantots socioloģijā, lai izceltu vienošanos un atbalstu, kas pastāv sabiedrībā, kurā cilvēki dalās savās ticības sistēmās un strādā kopā. Durkheims lieto mehāniskās solidaritātes terminu, lai apzīmētu sabiedrības, kuras pārvalda līdzības. Lielākā daļa pirmsindustriālās sabiedrību, piemēram, medību un pulcēšanās biedrības, lauksaimniecības biedrības, ir mehāniskas solidaritātes piemēri.
Šādu sabiedrību galvenās iezīmes ir tādas, ka cilvēkiem ir kopīgas uzskatu sistēmas un viņi sadarbojas ar citiem. Šādu sabiedrību centrā ir komunālās aktivitātes. Cilvēku domās, darbībās, izglītībā un pat darbos ir daudz viendabīguma. Šajā ziņā individualitātei ir ļoti maz vietas. Vēl viena mehāniskās solidaritātes iezīme ir tā, ka pastāv represīvi likumi. Arī cilvēku savstarpējā atkarība ir ļoti maza, jo visi ir iesaistīti līdzīga veida darbos.
Kas ir organiskā solidaritāte?
Organisku solidaritāti var redzēt sabiedrībās, kur ir daudz specializāciju, kas izraisa lielu savstarpēju atkarību starp indivīdiem un organizācijām. Atšķirībā no mehāniskās solidaritātes, kur cilvēku vidū ir daudz viendabīguma, organiskā solidaritātē var redzēt kontrastējošu attēlu. Tas ir redzams industrializētās sabiedrībās, piemēram, daudzās mūsdienu sabiedrībās, kur cilvēkiem ir īpašas lomas un specializēts darbs. Tā kā katrs indivīds ir iesaistīts īpašā lomā, tas noved pie augsta savstarpējās atkarības līmeņa, jo viens indivīds nevar veikt visus uzdevumus.
Daži no galvenajiem organiskās solidaritātes raksturlielumiem ir augsta individualitāte, konstitucionālie un organizatoriskie likumi, sekularizācija, augsts iedzīvotāju skaits un blīvums. Durkheims norāda, ka, lai gan organiskajā solidaritātē ir augsts darba sadalījums, tas ir nepieciešams sabiedrības funkcionēšanai, jo katra indivīda ieguldījums sabiedrībā ļauj sabiedrībai darboties kā sociālai vienībai.
Kāda ir atšķirība starp mehānisko un organisko solidaritāti?
Mehāniskās un organiskās solidaritātes definīcijas:
Mehāniskā solidaritāte: Mehāniskā solidaritāte, lai atsauktos uz sabiedrībām, kuras pārvalda līdzības.
Organiskā solidaritāte: Organisko solidaritāti var redzēt sabiedrībās, kur ir daudz specializāciju, kas izraisa lielu savstarpēju atkarību starp indivīdiem un organizācijām.
Mehāniskās un organiskās solidaritātes raksturojums:
Fokuss:
Mehāniskā solidaritāte: Mehāniskā solidaritāte ir vērsta uz līdzībām.
Organiskā solidaritāte: Organiskā solidaritāte ir vērsta uz atšķirībām.
Individualitāte:
Mehāniskā solidaritāte: individualitātei ir maz vietas.
Organiskā solidaritāte: Tiek veicināta individualitāte.
Likumi:
Mehāniskā solidaritāte: likumi ir represīvi.
Organiskā solidaritāte: Var redzēt konstitucionālos, organizatoriskos likumus.
Darba dalīšana:
Mehāniskā solidaritāte: darba dalīšana ir zema.
Organiskā solidaritāte: Darba dalīšana ir ļoti augsta, jo specializācija ir organiskās solidaritātes pamatā.
Ticējumi un vērtības:
Mehāniskā solidaritāte: ticējumi un vērtības ir līdzīgas.
Organiska solidaritāte: pastāv ļoti dažādi uzskati un vērtības.
Attēla pieklājība:
1. Pietera Brigela Eldera (1526 / 1530–1569) autors “Pieter Bruegel the Elder- The Harvesters - Google Art Project” - PAH1oMZ5dGBkxg Google Kultūras institūtā, maksimālais tālummaiņas līmenis. [Public Domain], izmantojot Commons
2. Dž. Maknevena “Kristāla pils - interjers” - kolekcijas.vam.ac.uk. [Public Domain], izmantojot Commons
