Protokols pret etiķeti
Lai gan protokols un etiķete nav nekas neparasts, skatiens uz abu terminu definīcijām mēdz radīt zināmu neskaidrību, īpaši mēģinot noteikt atšķirību starp abiem. Tas ir tāpēc, ka abi termini tiek interpretēti kā noteikumu un normu kopums, kas regulē cilvēku uzvedību. Ņemot vērā šīs interpretācijas neskaidrību, pirms detalizētas to definīciju izpētes ir svarīgi, lai būtu pamatideja par abu terminu nošķiršanu. Tādējādi, domājiet par etiķeti kā par normu un konvenciju kopumu, kas kopumā regulē sociālo uzvedību. Turpretī Protokols attiecas uz rīcības kodeksu, kas noteikts valdības un starptautiskām amatpersonām. Apskatīsim tuvāk.
Kas ir etiķete?
Termins Etiķete ir atvasināts no franču valodas un tiek definēts kā parasts pieklājīgas izturēšanās kods vai mūsdienu konvencijas, formas, manieres, noteikumi vai ceremonijas, kas regulē sociālo uzvedību. Šis kodekss vai konvenciju un manieru kopums tiek atzīts par pieņemamu un nepieciešamu sabiedrības attiecībās. Šādi noteikumi vai normas neaprobežojas tikai ar sabiedrības mijiedarbību kopumā, bet ietver arī attiecības sociālajā vai profesionālajā grupā. Tā, piemēram, etiķete attiecas arī uz rīcības kodeksu vai ētiku, kas noteikts noteiktās profesijās, piemēram, ārsta vai jurista profesijā. Šis ētikas kodekss noteiks šādu profesionāļu praksi un rīcību mijiedarbībā savā starpā. Tomēr paturiet prātāka etiķetes mērķis nav vienkārši izrakstīt pieklājīgas uzvedības vai labu manieru “dos” un “aizliegumu”, piemēram, kā sēdēt pie galda, kā ēst vai kā sarunāties ar citiem cilvēkiem. Tā vietā etiķetes pamatmērķis ir radīt pieklājīgus, cieņpilnus cilvēkus, kuri demonstrē laipnu, pieklājīgu, cienīgu un cieņpilnu uzvedību. Pirmām kārtām etiķete cenšas nodrošināt, lai pret cilvēkiem izturētos ar cieņu. Piemērs tam ir divu cilvēku saruna. Etiķete prasa, lai jūs pirms domu vai viedokļa paušanas par šo jautājumu nogaidīsit, līdz cilvēks pabeidz savu skaidrojumu, stāstījumu vai viedokļa paušanu. Personas pārtraukšana, kamēr viņa / viņa joprojām runā, rupjā un nepieklājīgā veidā nav pieņemta etiķetes norma.kā ēst vai kā sarunāties ar citiem cilvēkiem. Tā vietā etiķetes galvenais mērķis ir radīt pieklājīgus, cieņpilnus cilvēkus, kuri demonstrē laipnu, pieklājīgu, cienīgu un cieņpilnu uzvedību. Pirmām kārtām etiķete cenšas nodrošināt, lai pret cilvēkiem izturētos ar cieņu. Piemērs tam ir divu cilvēku saruna. Etiķete prasa, lai jūs pirms domu vai viedokļa paušanas par šo jautājumu nogaidīsit, kamēr cilvēks pabeigs savu skaidrojumu, stāstījumu vai viedokļa paušanu. Pārtraukt cilvēku, kamēr viņš / viņa joprojām runā, rupjā un nepieklājīgā veidā, nav pieņemta etiķetes norma.kā ēst vai kā sarunāties ar citiem cilvēkiem. Tā vietā etiķetes pamatmērķis ir radīt pieklājīgus, cieņpilnus cilvēkus, kuri demonstrē laipnu, pieklājīgu, cienīgu un cieņpilnu uzvedību. Pirmām kārtām etiķete cenšas nodrošināt, lai pret cilvēkiem izturētos ar cieņu. Piemērs tam ir divu cilvēku saruna. Etiķete prasa, lai jūs pirms domu vai viedokļa paušanas par šo jautājumu nogaidīsit, kamēr cilvēks pabeigs savu skaidrojumu, stāstījumu vai viedokļa paušanu. Pārtraukt cilvēku, kamēr viņš / viņa joprojām runā, rupjā un nepieklājīgā veidā, nav pieņemta etiķetes norma. Etiķete cenšas nodrošināt, ka pret cilvēkiem izturas ar cieņu. Piemērs tam ir divu cilvēku saruna. Etiķete prasa, lai jūs pirms domu vai viedokļa paušanas par šo jautājumu nogaidīsit, kamēr cilvēks pabeigs savu skaidrojumu, stāstījumu vai viedokļa paušanu. Personas pārtraukšana, kamēr viņa / viņa joprojām runā, rupjā un nepieklājīgā veidā nav pieņemta etiķetes norma. Etiķete cenšas nodrošināt, lai pret cilvēkiem izturētos ar cieņu. Piemērs tam ir divu cilvēku saruna. Etiķete prasa, lai jūs pirms domu vai viedokļa paušanas par šo jautājumu nogaidīsit, kamēr cilvēks pabeigs savu skaidrojumu, stāstījumu vai viedokļa paušanu. Pārtraukt cilvēku, kamēr viņš / viņa joprojām runā, rupjā un nepieklājīgā veidā, nav pieņemta etiķetes norma.
Nerunāšana, kamēr otrais nav beidzis, ir etiķete
Kas ir protokols?
Kā jau minēts iepriekš, Protokols ir līdzīgs etiķetei, bet oficiālākā un starptautiskā līmenī. Tradicionāli to definē kā diplomātijas un valsts lietu etiķeti. Tas nozīmē, ka Protokols ir rīcības kodekss, svinīgās formas, pieklājība un procedūra, kas pieņemta un nepieciešama valstu vadītāju, valdības un / vai diplomātisko amatpersonu mijiedarbībai. Protokoliem ir nopietnāks raksturs, jo tie ir noteikumi, kas sīki apraksta, kā jāveic noteiktas darbības un kā valdības un starptautiskajām amatpersonām ir jāuzvedas. Tāpat kā etiķetes gadījumā, arī protokols nosaka pareizu, formālu un pieklājīgu rīcību, kas jāuztur iepriekšminētajām amatpersonām. Tomēr atšķirībā no etiķetes, kas pārvalda pieklājīgu sabiedrības rīcību kopumā,Protokols koncentrējas uz valdības un / vai diplomātisko ierēdņu, tostarp valstu vadītāju, uzvedību.
Protokoli atvieglo vienmērīgu šādu amatpersonu mijiedarbību, gala mērķis ir izvairīties no nevajadzīgas konfrontācijas vai disharmonijas. Šādu noteikumu piemēri ietver diplomātisko ceremoniju vadīšanas veidu, izrādot cieņu valsts vadītājam un citiem. Tas ir viena Protokola interpretācija. Terminam Protokols ir arī juridiska nozīme. Tādējādi juridiski tas attiecas uz starptautisku līgumu, ar kuru groza vai papildina līgumu vai konvenciju. Turklāt šo terminu lieto arī, lai apzīmētu līguma vai cita diplomātiskā dokumenta pirmo projektu.
Protokols ir diplomātijas un valsts lietu etiķete
Kāda ir atšķirība starp protokolu un etiķeti?
Kopumā termini etiķete un protokols attiecas uz noteikumu, konvenciju un normu kopumu, kas regulē cilvēku uzvedību kopumā un noteiktās situācijās. Tās atšķiras pēc ietekmes sfēras un noteikumu rakstura.
• Protokola un etiķetes definīcija:
• Etiķete attiecas uz ierasto sociālās uzvedības kodu vai drīzāk pieņemtu noteikumu, konvenciju un normu sistēmu, kas regulē pieklājīgu izturēšanos un sabiedrības mijiedarbību. Tas ietver arī normu un ētikas kopumu, kas regulē tādu profesionālo struktūru rīcību kā ārsta un / vai jurista profesija.
Savukārt Protokols attiecas uz rīcības kodeksu, kas reglamentē diplomātiju un valsts lietas. Tas veido noteikumu, formu, ceremoniju un procedūru kopumu, kas jāievēro un jāpieņem diplomātisko un valdības amatpersonām starptautiskajās attiecībās ar valstīm.
• Citas protokola nozīmes:
• Protokols attiecas arī uz juridisku dokumentu, konkrētāk, uz starptautisku līgumu, kas vai nu papildina, vai groza līgumu vai konvenciju.
Attēli Pieklājība:
- Iļjas saruna (CC BY-SA 2.0)
- Starptautiskās hidroenerģijas asociācijas (CC BY 2.0) tikšanās
