Sirdsdarbības ātrums pret asinsspiedienu
Sirdsdarbības ātrumu un asinsspiedienu kopā sauc par vitāli svarīgām pazīmēm. Vienas dzīvības zīmes mērīšana neliecina par tiešu saistību ar citu. Katrs mērījums apraksta atšķirīgu informāciju par sirdi un asinsvadiem; tāpēc ir ļoti svarīgi neatkarīgi mērīt sirdsdarbības ātrumu un asinsspiedienu. Precīzi sirdsdarbības un asinsspiediena mērījumi ir svarīgi, jo tie nosaka veselīgas sirds un asinsrites sistēmas parametrus. Sirdsdarbības ātruma paaugstināšanās ne vienmēr paaugstina asinsspiedienu, jo, pat ja sirdsdarbība palielinās, veselie asinsvadi paplašinās un palielina to diametru, lai ļautu vieglāk plūst vairāk asiņu.
Sirdsdarbības ātrums
Sirdsdarbības ātrumu definē kā impulsa vai sirdsdarbības skaitu laika vienībā, ko parasti izsaka kā sitienu minūtē (BMP). Tas ir atkarīgs no daudziem faktoriem, piemēram, cilvēka vecuma, dzimuma, ģenētikas, skābekļa patēriņa, fiziskās aktivitātes, miega, slimību, emociju, ķermeņa temperatūras, dehidratācijas, medikamentu lietošanas utt. Sirdsdarbības ātrums tieši ietekmē sirds izvadi, asins tilpumu un cirkulācijas ātrumu. Parasti, vingrojot, sirdsdarbības ātrums pakāpeniski palielinās lielā skābekļa un uzturvielu pieprasījuma dēļ. Vesela cilvēka, kas atpūšas, sirdsdarbības ātrums ir 60 BPM. Bet šī vērtība var būt ļoti atšķirīga. Sirdsdarbības ātrumu var noteikt aptuveni, skaitot pulsu vai nu uz plaukstas virs radiālās artērijas, vai kaklā virs miega artērijas. Bet precīziem rādījumiem tiek izmantoti EKG. Nervu sensori, kas atrodas smadzeņu stumbrā un hipotalāmā, ir svarīgi, lai atgriezeniskā saite regulētu sirdsdarbības ātrumu, lai apmierinātu ķermeņa šūnu prasības.
Asinsspiediens
Asinsspiediens ir spiediens, ko asinis iedarbojas uz artēriju sienām. Asinsspiediena mērīšanai izmanto mmHg (dzīvsudraba staba milimetrus) vienības. Asinsspiediena izteikšanai tiek izmantoti divi mērījumi, proti; sistoliskais un diastoliskais asinsspiediens. Sistoliskais spiediens ir spiediens, ko asinis izdara pret artēriju sienām spēcīgas sirds kontrakcijas laikā, turpretī asins relaksāciju pret artēriju sienām sirds relaksācijas fāzē sauc par diastolisko asinsspiedienu. Normālam veselīgam cilvēkam asinsspiediens ir 120/80 mmHg. Šeit 120 apzīmē sistolisko asinsspiedienu, bet 80 - diastolisko.
Sirdsdarbības ātrums pret asinsspiedienu
• Sirdsdarbība ir pulsa daudzums laika vienībā, savukārt asinsspiediens ir asins spēks pret artēriju sienām.
• Sirdsdarbības mērīšanai izmanto elektrokardiogrāfu vai EKG, savukārt asinsspiedienu mēra, izmantojot sfigmomanometru.
• Asinsspiediena mērīšanai izmanto “mmHg” mērvienību, bet sirdsdarbības ātrumu - “BPM” (sitieni minūtē).
• Asinsspiediena mērīšanai (sistoliskais un diastoliskais spiediens) tiek izmantoti divi mērījumi. Atšķirībā no asinsspiediena sirdsdarbības ātrumu nosaka, izmantojot tikai vienu mērījumu (sirdsdarbību skaits minūtē).
• Piemēram, asinsspiediena nolasījums ir 120/80 mm Hg, bet sirdsdarbības ātrums ir 60 BMP.
